Uz apmēram 40 piedzimušiem bērniem vidēji 20 bērni iet bojā abortā. Šāda ir statistika Latvijā, rēķinot uz katrām 1000 sievietēm vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Dienā veic vidēji 38 abortus, bet pirms diviem gadiem katru dienu vismaz viena jauniete, kurai nebija pat 17 gadu, piedzīvoja abortu.
Iestājoties ekonomiskajai krīzei, mediķi brīdināja, ka abortu skaits varētu palielināties, jo pētījumi liecina – tikai puse no dzimušajiem bērniem ir plānoti. Iespējams, abortu būtu mazāk, ja sievietes saņemtu sociālo, psiholoģisko un materiālo palīdzību.
Aborts arī pārtikušās ģimenēs
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka šādam apgalvojumam nepiekrīt. Izrādās, arī pārtikušās un materiāli nodrošinātās ģimenēs abortu skaits ir palielinājies. Viņa norāda uz tendenci, ka šobrīd vīrieši vai nu nevēlas ģimenē vēl kādu bērnu, vai arī ierosina veikt abortu. Acīmredzot vīrietis jūtas bezpalīdzīgs, apjucis un nedrošs par nākotni un iespējām apgādāt ģimeni. Ārsti atgādina 90. gadu pieredzi, kad krīzes dēļ daudzās ģimenēs lēmumu par abortu pieņēma, pamatojoties uz tā brīža finansiālajām iespējām.
Ginekologu novērojumi liecina par kādu bīstamu tendenci, proti, sievietes abortu veic arvien lielākā grūtniecības laikā. Latvijā līdz 12. nedēļai abortu var veikt ar ķirurģisko metodi, bet līdz 7. nedēļai – ar medikamentozo metodi, tā dēvētajām aborta tabletēm.
Palīdzību vajag visā Latvijā
Grūtniecības krīzes centra Rīgas nodaļas vadītāja Judīte Briede-Jureviča novērojusi, ka krietni biežāk nekā pirms diviem gadiem šo labdarības organizāciju uzmeklē sievietes un saka: "Negribu bērnu!" Viņa atzīst, ka ekonomiskā situācija spiež meklēt palīdzību. "Nereti sievietes zvana un lūdz palīdzību jau esošajiem bērniem, jo nav ar ko pabarot viņus. Prasa drēbītes, cepurītes, zeķītes, cimdiņus. It kā sīkumi, bet uzkrītoši tas notika tieši aukstajā laikā. Citus gadus tā nebija," saka J. Briede-Jureviča. Bijusi sieviete, kura bez santīma kabatā braukusi uz Grūtniecības krīzes centru pēc palīdzības un, ieraugot kontrolierus, metusies laukā no sabiedriskā transporta. Atbalstu lūdz ne tikai rīdzinieces, bet arī sievietes no reģioniem un pat no ārzemēm.
"Visu grūtniecības laiku sniedzam psiholoģisko un materiālo palīdzību, ja vajag, veicam arī sociālo darbu," stāsta J. Briede-Jureviča. Sievietes saņem gan zīdaiņa pūriņu, gan ratiņus, bērnu gultiņu un citas mantas. Sadarbība notiek arī ar sociālajiem dienestiem. Centram ir īpaši apmācīti brīvprātīgie darbinieki Kuldīgā, Ogrē, arī citur, kuri palīdz novados dzīvojošām sievietēm.
Grūtniecības krīzes centrā dara visu, lai topošajai māmiņai būtu iespēja bērnu dzemdēt, jo aborts atstāj sekas uz visu mūžu. Tā uzskata arī S. Salaka, kura atgādina – aborts ģimenē ir tas pats, kas bērna nāve.
Diemžēl vienīgā izeja
Māmiņu kluba vadītāja ir spiesta konstatēt, ka vientuļajām māmiņām diemžēl nereti nav citas izejas kā aborts. Ja viņas strādā un audzina mazuli, tad nedrīkst saņemt tā dēvēto māmiņu algu, pat visniecīgāko ne. Sievietēm vairs nav iespēju nodrošināt ne sevi, ne bērnu. S. Salaka atgādina, ka pašlaik jaunas sievietes nevar atļauties dzemdēt, jo viņām "nav bijusi liela darba dzīve, maksāti nodokļi", no kuriem atkarīgi pabalsti pēc bērna piedzimšanas.