Lems par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu mediķiem

Šodien plkst.13 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija turpinās lemt par grozījumiem Ārstniecības likumā, kas paredz atcelt normālo pagarināto darba laiku mediķiem.

Pagarināta normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami apmēram 2,5 miljoni eiro, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē teica Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.

VM gan vēl esot jāveic padziļināti aprēķini par to, cik liels finansējums nepieciešams, lai samazinātu pagarināta normālā darba laiku par 20 stundām jau šogad, vienlaikus nodrošinot, ka darbinieki nesaņems mazāku atalgojumu.

Kā norādīja deputāte Aija Barča (ZZS), lai samazinātu šo darba laiku, varētu tik lūgts finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, pēc viņas domām, to ir iespējams panākt.

Barča uzskata, ka mediķu neapmierinātība un Satversmes tiesā iesniegtie nu jau divi pieteikumi par pagarināto normālo darba laiku liecina, ka šo jautājumu vajadzētu risināt pēc iespējas ātrāk - jau ar šī gada 1.jūliju.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka, lai Latvijā veselības aprūpes situācija neturpinātu pasliktināties, nepieciešams piesaistīt un arī noturēt darbiniekus, kas iespējams tikai ar atbilstošu darba samaksu. Tāpēc jāveic divi soļi - jāpalielina darbinieku atalgojuma pamatlikme, ko varēs izdarīt tikai ar nākamo gadu, kā arī jāsāk samazināt pagarināto normālo darba laiku.

VM valsts sekretārs Kārlis Ketners norādīja, ka ministrija piekrīt, ka pakāpeniski jāsamazina pagarinātā normālā darba laika apmērs, taču tas, cik ātri to varēs izdarīt, ir atkarīgs no budžeta līdzekļiem - ja tie ir pieejami, par 20 stundām darba laiku var samazināt jau ar 1.jūliju.

F64

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka pagarinātā darba laika stundu skaits nepārprotami ir jāsamazina, taču tas jādara, vienlaikus manot tarifa likmes, lai darbinieku ienākumi nesamazinātos. Leiškalns skaidroja, ka tieši darbinieku lielais trūkums veselības aprūpē, liecina par to, ka atalgojums nav pietiekošs.

Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) teica, ka nepietiek tikai atrast finansējumu 20 stundu samazināšanai, nepieciešamais finansējums pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai samazināšanai jāiestrādā katra gada kārtējā budžetā.

Vienlaikus deputāte Silvija Šimfa (NSL) sacīja, ka nedz Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nedz finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nedrīkst aizbildināties, ka veselības aprūpei netiek sniegts finansējums, jo tā nav sakārtota. Nevar aizbildināties ar sistēmas nesakārtotību un nemaksāt mediķiem par viņu veikto darbu, norāda Šimfa.

Jau ziņots, ka LVSADA turpinās sarunas ar VM un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu ar 1.jūliju sākt pakāpeniski samazināt pagarinātā normālā darba laika, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu darbinieku samaksai.

LVSADA pagarināta normāla darba laika samazināšanu par 20 stundām sagaida jau šī gada jūnijā vai jūlijā. Jau šogad jāsāk pakāpeniski atteikties no pagarināta normālā darba laika, vienlaikus gādājot par to, lai cilvēki, kas pagarināto laiku ir spiesti strādāt, saņemtu arī labāku atalgojumu, iepriekš sacīja LVSADA vadītājs.