Krievvalodīgajiem nav vienprātības jautājumos par Latvijas vēsturi, secina pētījums

Krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vīdu nav vērojama vienprātība jautājumos par Latvijas vēsturi, - šodien pētījuma "Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2017" prezentācijā pauda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pie šāda secinājuma Kaprāns nonācis, analizējot respondentu atbildes jautājumos par Latvijas vēsturi. "Jau kopš 2012.gada ir samazinājusies tā krievvalodīgo respondentu daļa, kas latviešu dalību Otrā pasaules kara vācu armijas rindās vērtē kā nacistiskās ideoloģijas atzīšanu," sacīja Kaprāns, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzskata, ka abās pusēs karojošie bija cietēju lomā, līdz ar to viņi iecietīgāk izturas gan pret vācu, gan arī pret padomju sarkanarmijas kareivju piemiņas vietām.

Tāpat pētnieki novērojuši pieaugošu krievvalodīgo respondentu nevienprātību jautājumos, kas saistīti ar nepieciešamību aktualizēt Otrā pasaules kara vācu un padomju sarkanarmijas kara noziegumus. Vērtējot abu armiju rīcības, gan latviešu, gan arī krievvalodīgie respondenti arvien vairāk uzskata, ka šie jautājumi nav aktuāli, nedz arī tos būtu nepieciešams aktualizēt plašāk, stāstīja Kaprāns

Krievvalodīgie respondenti bieži nav vēlējušies atbildēt uz jautājumu par Latvijas okupāciju Otrajā pasaules karā, un Kaprāns uzskata, ka šādu atbilžu pamatā, visdrīzāk, nav respondentu bailes. "Iespējams, ka krievvalodīgie vairāk uzņem informāciju, kas pauž sliktu nostāju pret padomju okupāciju. Tā grupa, kas nevar izšķirties, nav "pro-sovietiska", tas tika noteikts ar kontroljautājumiem," uzsvēra Kaprāns, skaidrojot, ka jaunieši sliecas padomju periodu novērtēt sliktāk nekā vecāku paaudžu respondenti, un šāda tendence esot nemainīga kopš 2008.gada.

Pētījums "Latvijas sociālās atmiņas monitorings" tiek veikts reizi piecos gados. Pētījumu veido Sociālās atmiņas pētniecības centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu.