Pētnieki: 9. maiju svin 60% Latvijas krievvalodīgo

Krievvalodīgo vidū nav pieaudzis uzskats, ka Latvija tikusi okupēta, bet būtiski pieaudzis to skaits, kas nevēlas uz šo jautājumu atbildēt, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pētnieki šodien prezentēs Latvijas sociālās atmiņas ziņojumu, kurā noskaidrota sabiedrības attieksme pret dažādiem Latvijas vēstures problēmjautājumiem, piemiņas vietām un piemiņas dienām.

Kaprāns skaidroja, ka krievvalodīgo vidū to skaits, kuri nevēlas atbildēt uz jautājumu, vai Latvija tika okupēta, ir pieaudzis līdz 37%, kas ir ļoti daudz. "Iespējams, ir mazinājusies pārliecība par savu patiesību. Iespējams, Krimas faktors ir nospēlējis savu lomu," vērtēja pētnieks, piebilstot, ka šādi domājošo skaits palielinājies kopš 2009.gada.

Viņš uzsvēra, ka uz šo statistiku raugās kā uz sasniegumu. Tā ir arī vilšanās Kremļa propagandistiem, viņš atzīmēja. "Jo vēlme jau bija, ka cilvēki aizstāvēs nepatieso stāstu, ka Latvija pievienojās PSRS," uzsvēra Kaprāns.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Runājot par 8.maiju, Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis LNT raidījumam "900 sekundes" skaidroja, ka latviešiem šī diena asociējas ar dienu, kad viena okupācija nomainīja otru, nevis dienu, kad beidzās karš. Tāpat, viņaprāt, no valsts puses nav darīts pietiekami, lai šo dienu veidotu kā atceres dienu. "Šī diena tiek atzīmēta šaurā elites lokā," viņš teica. Vienlaikus par svarīgiem svētkiem kļūst 4.maijs, piebilda Saulītis.

Savukārt attiecībā 9.maiju, kad tradicionāli biedrība "9.maijs.lv" rīko Uzvaras dienas svinēšanas pasākums, latviešu vidū piecu gadu laikā attieksme būtiski nav mainījusies. Šajos svētkos piedalās aptuveni 5%, teica Saulītis. Tikmēr krievvalodīgo vidū tie ir aptuveni 60%.

Vienlaikus pētnieks akcentēja, ka ir mainījusies iedzīvotāju attieksme jautājumā par šīs dienas atzīšanu par oficiāliem svētkiem. Krievvalodīgo vidū šādas kategoriskas nostājas nav, drīzāk tā ir samiernieciska, viņš norādīja. Jaunā paaudze uzskata, ka tas nebūtu vajadzīgs, vidējā ir atturīga, bet vecākā - to vēlētos. Latviešu vidū attieksme ir monolīta - tas nav nepieciešams, uzsvēra Saulītis.