Lembergs: "Nē" Nord Stream-2 projektam ir vieglprātīgs lēmums

Gāzes vada projekts Nord Stream-2 pirmām kārtām tiek īstenots Latvijas sabiedrotās – NATO un ES dalībvalsts Vācijas – interesēs, nevis Krievijas interesēs, uzsver tranzīta un ostu jautājumu lietpratējs, ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Skaidrojot, kur slēpjas meli, bet kur patiesība publiski pieejamajā oficiālajā un neoficiālajā informācijā par projektu Nord Stream2, Neatkarīgā iztaujāja arī A. Lembergu.

Viņš aicināja atminēties, ka zemjūras gāzes cauruļvada savienojuma projekts Baltijas jūrā no pašiem pirmsākumiem bijis galvenokārt Vācijas interesēs: «Atcerēsimies, ka jau projektā Nord Stream1 galvenā ieinteresētā bija Vācija. Projekts ir īstenots, taču Latvija no tā neko nenopelnīja. Arī projektā Nord Stream2 galvenā ieinteresētā ir Vācija, un nākotnē no tā iegūs arī Beniluksa valstis un Lielbritānija. Tās visas ir NATO un ES dalībvalstis, ja neskaita angļus, kuri pošas no ES prom. Vācija ir ES ekonomikas sirds, kura vēlas sev garantēt enerģētisko drošību. Dzīve ir pierādījusi, ka gāzes tranzītvalstis, kuras par tādām kļuva, esot PSRS sastāvā vai sociālisma valstu blokā, ir nedrošas. Vācieši baidās, ka kādu ziemu viņiem var nepienākt gāze. Gāzes tranzītvalstīm - Baltkrievijai, Ukrainai, Polijai, Čehijai, Slovākijai -, protams, nav izdevīgi, ka rodas alternatīva gāzes tranzītam. Savukārt Latvijas ekonomiskās intereses ar Nord Stream2 nekādā veidā netiek aizskartas. Pat vēl vairāk - veidojot ilgtspējīgu enerģētikas politiku, būtu pareizi, ja Inčukalna un Dobeles gāzes krātuves tiktu savienotas ar Nord Stream2, kas ļautu veidot ievērojamus uzkrājumus iespējamām krīzes situācijām Rietumeiropas gāzes apgādē.»

Vaicāts, cik Latvija varētu nopelnīt, ja valdība atbalstītu dalību šajā projektā, A. Lembergs teica: «Projekta kopējā vērtība ir 6 miljardi eiro. Latvija var nopelnīt 25 līdz 30 miljonus eiro. Ja caurules projektam nevedīs no Ventspils, tad tās atvedīs no Vācijas vai no Zviedrijas. Projektā ir iesaistītas divas Somijas ostas, viena Zviedrijas un viena Vācijas osta. Bet valdības lēmums ir tāds, kāds tas ir. Tā dēļ Latvija vienkārši neko nenopelnīs. Taču Nordstream2 uzbūvēs tā kā tā, jo tās ir Vācijas stratēģiskās intereses.»

Vaicāts, kādēļ Latvijas valdība uzsver tieši Krievijas intereses projektā, A. Lembergs skaidroja: «Tas ir pilnīgi aplami. Projekts kalpo Vācijas enerģētiskajai drošībai. Ja gāzesvadā nebūs gāzes, tad ziemā nosals vācieši, nevis krievi. Krievi šobrīd būvē gāzes savienojumus ar Ķīnu. Vācieši nekādi negrib, lai krievi atteiktos no gāzes eksporta uz Eiropu, tai skaitā uz Vāciju, un pārorientētos uz citiem reģioniem. Citiem vārdiem - Latvijas valdība un vispirms jau Ārlietu ministrija kalpo baltkrievu, ukraiņu un poļu interesēm un nostājas pret Latvijas interesēm. Es to nesaprotu.»

Uz jautājumu, vai ar to jāsaprot, ka atbildīgās amatpersonas, kuras aktīvi aģitē pret Latvijas dalību projektā Nord Stream2, no gāzes tranzītvalstu lobijiem varētu būt saņēmušas atlīdzību, A. Lembergs atbildēja: «Kāpēc gan tā nevarētu būt? Nauda nesmird.»

Runājot par konkrēto Ventspils brīvostas valdes lēmumu, kuru pieņemot varētu nopelnīt miljonus, A. Lembergs teica: «Ventspils brīvostas valdes lēmums vajadzīgs tikai tam, lai ļoti īsā laikā uzbūvētu kravu uzglabāšanas laukumu 14 miljonu eiro vērtībā, 7 hektāru platībā, kuru pēc tam Nord Stream2 uzdāvinātu Ventspils brīvostas pārvaldei. To turpmāk varētu izmantot jebkuru kravu uzkrāšanai un pārkraušanai, tai skaitā konteinerkravu.»

Vaicāts, kāds brīvostas valdē varētu būt balsojums šai jautājumā, ņemot vērā valdības negatīvo nostāju, A. Lembergs norādīja: «Valdē ir četri pašvaldības un četri valdības iecelti pārstāvji. Tātad četri pret četri. Lai lēmumu pieņemtu, vajadzīgas piecas balsis. Ja Ministru kabineta ieceltie locekļi nobalsos «pret», tad kravu laukums brīvostā netiek uzbūvēts. Ja izrādīsies, ka bez tā kravu laukuma var iztikt, tad tālāk tā vairs nav brīvostas pārvaldes kompetence. Galvenais jautājums - vai privātie uzņēmēji savās teritorijās var uzkrāt vajadzīgo cauruļu apjomu. Būtiski ir saprast: noraidot iespēju uzbūvēt kravu pārkraušanas laukumu, tas kaitēs valstij, kaitēs Latvijas dzelzceļam, tas nākotnē sadārdzinās arī pasažieru pārvadājumus, brīvosta mazāk iekasēs nodokļos un nodevās.».