Sākoties sauļošanās sezonai, var izrādīties, ka pludmales dvielis jāliek blakus atkritumu kaudzei, – pašvaldības šādi piedraudējušas cīnīties par īpašumtiesību pārņemšanu no valsts, kas par savu piejūras saimniecību gadiem neliekas ne zinis.
Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības pieņemtajā deklarācijā Saeimai un trim ministrijām pieteikts ultimāts – ja īpašumtiesību jautājums nekavējoties netiks risināts, tad aktīvākajā pludmales sezonā jūrmalas kopšana tiks pārtraukta. Jau divas valsti šajā konfliktā pārstāvošas institūcijas paziņojušas, ka piekrastes kopšanu negrasās uzņemties vai apmaksāt, – Finanšu ministrija un valsts uzņēmums Latvijas valsts meži.
Labiekārtotas pludmales komplektā ar stāvlaukumiem to tuvumā piekrastes pašvaldībām varētu būt ne tikai savu iedzīvotāju iepriecinājuma, bet arī peļņas avots. Taču piekrastes apsaimniekošanu kavē Civillikuma 1104. pants. Tas noteic, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Nīcas novada mērs Agris Petermanis skaidro, ka tādējādi pašvaldības, rūpējoties par saviem iedzīvotājiem un tūristiem, ir spiestas veikt ieguldījumus svešā īpašumā, kas pēc būtības ir pretlikumīgi. "Mēs faktiski pat pārģērbšanās būdiņu nedrīkstam uzsliet!" Taču, lai pašai par šo būdiņu nenāktos maksāt, valsts uz nelikumībām gadiem ilgi piever acis.
Pāris gadus vecs valdības rīkojums paredz ierakstīt pludmali zemesgrāmatā uz dažādu ministriju vārda, taču pēc būtības tas ir absurdi, jo šāda veida saimniekošana ir pašvaldību funkcija. Arī Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Inga Belasova nemāk paskaidrot, kādēļ ministrijas jāiekļauj kā starpnieki, ja galu galā tāpat Latvijas pludmaļu apsaimniekotāji ir 16 pašvaldības. "Iespējams, koncepcija jāpilnveido," viņa saka.
Ticama versija, kādēļ valsts pašvaldības nevēlas atzīt par pilntiesīgām jūrmalas saimniecēm, ir Carnikavas novada domes priekšsēdētājai Daigai Jurēvicai: "Viņi skaļi to nesaka, jo patiesībā baidās, ka pašvaldības notirgos pludmali. Bet ir taču iespējams ierakstīt likumā atsavināšanas aizliegumu! 20 gadus piekrastes infrastruktūra netiek attīstīta, un tie ir lieli zaudējumi." Arī Eiropas fondu līdzekļus pašvaldības, nebūdamas tiešās pludmales īpašnieces, nevar piesaistīt.
Piekrastes attīstības kavēšana varētu būt saistīta arī ar privātām politiķu interesēm. Gadiem ilgi pieļaujot piekrastes atrašanos tādā kā aizliegtajā zonā, viņi nodrošinājuši sev un citiem ietekmīgiem cilvēkiem ekskluzīvus svešu atpūtnieku netraucētus īpašumus pie jūras.
Tieši Carnikava ir pirmā, kas skaidri pateikusi, ka kopā ar šobrīd Latvijas valsts mežiem piekrītošo Piejūras dabas parku vēlas apsaimniekot arī pludmali. "Būsim precedents – redzēs, kā mums ies," saka D. Jurēvica.
Vai piesolītās protesta akcijas patiešām notiks, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis vēl nevar atbildēt. Jākonsultējas ar piekrastes pašvaldību līderiem. "Neviens jau negrib akcijas. Mums vajadzīgs problēmas risinājums.