POZITĪVI: Latviešu kļūst vairāk
Valsts svētku numurā izcelsim no statistikas datu blāķa skaitli 67, kas uzrāda 2015. gadā dzimušo latviešu skaita pārsvaru pār mirušo latviešu skaitu.
2017. gada maijā raudzīties uz 2015. gada datiem ir pilnīgi normāli, jo 2016. gada demogrāfisko raksturojumu gatavošana turpināsies vismaz līdz šā gada Jāņiem. Jaunie dati jāgaida ar bažām, jo latviešu dzimstības pārsvars pār mirstību nav stabils. Vēl pavisam nesenā 2013. gada bilance bija -830.
Pēc tam nāca 2014. gads ar cerīgajiem +247, taču 2015. gada +67 deva pavērsienu nulles un tālāk negatīvo skaitļu virzienā, pie kuriem šogad mēs nonāksim noteikti, ja pēc 1. ceturksnī jau zināmā dzimstības krituma nesekos brīnumaina dzimstības palielināšanās.
Šajā reizē raudzīsimies atpakaļ līdz pat Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. 1990. gadu valsts pavadīja ar kopējo iedzīvotāju pieaugumu, kas izpaudās arī abās lielākajās iedzīvotāju grupās pēc nacionālā dalījuma: latviešiem +1546 un krieviem +877.
Neatkarības gadu jaunākie, t.i., 2015. gada, dati rāda valsts izmiršanu ar -6499, kas krasi sadalās starp +67 latviešiem un -5057 - krieviem. Citos apstākļos šie skaitļi liecinātu par genocīdu - par to, ka viena cilts izkauj otru cilti, bet Latvijas gadījumā notiek tikai asimilācija. Īstenībā gan latviešu, gan krievu ģimenēs mirstība aptuveni vienādi pārsniedz dzimstību, bet jaukto ģimeņu bērni tiek vairāk ierakstīti latviešos nekā jebkurā citā tautā.
Tautības izvēles brīvība Latvijas Republikā tika ieviesta 2005. gadā, bet līdz tam turpinājās padomju laiku prakse pierakstīt jaundzimušajiem mātes tautību neatkarīgi no tā, kāda valoda un ideoloģija valdīja ģimenē. Tiklīdz jaundzimušo vecāki drīkstēja paši noteikt bērna tautību, tā 2005. gadā attiecībā pret 2004. gadu latvieši ieguva sev klāt 1433 jaundzimušos un krievi zaudēja 1653 jaundzimušos, bet citu tautību jaundzimušo skaits saruka 3-4 reizes, jo bērnu vecāki šādā veidā legalizēja savu izvēli, pieslejoties vai nu latviešu, vai krievu kopienai. Šai tendencei bija turpinājuma potenciāls, jo vecākiem tiek dota iespēja neatklāt bērna tautību, kas 2005. gadā tika izdarīts par 2748 bērniem un 2006. gadā, vecākiem plašāk uzzinot par šo iespēju, jau par vairāk nekā četriem tūkstošiem bērnu. Pēc tam vecāki caurmērā tika lielākā skaidrībā par savu nostāju pret Latviju, un 2013. gadā nenosaukta palika tautība 1484 bērniem, taču 2014. gads nāca ar notikumiem, kas mudināja vecākus atlikt sava bērna tautības nosaukšanu. Vecāku šaubas bija pietiekams iemesls, lai 2015. gadā nāktos reģistrēt par septiņiem latviešu jaundzimušajiem mazāk nekā 2014. gadā.