Valdība aiz slēgtām durvīm lems par nodokļu reformu

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam.

Šā gada 21.aprīlī FM saskaņošanai nodeva nodokļu reformas pamatnostādnes, kas paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

FM piedāvā samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem.

FM rosina paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš atzina, ka Ministru kabinets šodien plāno apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes, tomēr par atsevišķiem jautājumiem - minimālo algu, akcīzi dīzeļdegvielai un kopējo budžeta deficītu - sarunas turpināsies.

F64

"Jābūt skaidrībai par to, kādu budžeta deficītu varam atļauties. Esošajā piedāvājumā tie ir aptuveni 170 miljoni eiro, bet mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka varam to atļauties. Tāpēc tiks diskutēts par kopējo tabulu ar cipariem. Tāpat notiks sarunas par lielāku vai zemāku akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai. Runāsim arī par nodokļu reformas ietekmi uz tiešmaksājumiem zemniekiem," stāstīja Kučinskis.

Tāpat premjers norādīja, ka arī diskusija par minimālo algu turpināsies pēc tam, kad būs zināms budžeta deficīts. "Ļoti ceru, ka viss saglabāsies esošajā solījumu līmenī, bet garantiju varēs dot tikai Saeimas gala balsojums par visu nodokļu politiku," piebilda Kučinskis.

Politiskās partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa vakar atzina, ka "Vienotība" neatbalstīs nodokļu reformas pamatnostādnes, kamēr tās nebūs kvalitatīvi izstrādātas. Vienlaikus gan Āboltiņa, gan "Vienotības" līderis Andris Piebalgs pauda, ka "Vienotība" atbalsta šo valdību.