Līdzīgi kā Drošības policija, arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savā 2016. gada darbības pārskatā galveno uzmanību ir veltījis ar Krieviju saistītajām aktivitātēm – Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti izvēršot aktīvu darbu pret Latviju.
Šī ir pārskata publiskā daļa. Ievērojamu teksta daļu aizņem pārspriedumi par Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku. Tajā skaitā sabiedrība tiek informēta, ko domā un plāno Putina režīms.
Tālāk SAB savā pārskatā pievēršas arī Latvijas situācijas analīzei: «2016. gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.» Kurām valstīm konkrēti pieder šie pārējie spiegi, SAB neatklāj. Taču savas aktivitātes tie izvērš, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu un strādājot no savas valsts teritorijas.
«Darbs no teritorijas ietver aktivitātes uz valstu robežas, īslaicīgas izlūku vizītes Latvijā, kā arī darbu pret Latvijas valsts piederīgajiem, tiem atrodoties dienestu pārstāvētajās valstīs,» norādīts pārskatā.
Krievijas specdienestus īpaši interesējot NATO drošības politikas lēmumi un aktivitātes reģionā, Latvijas aizsardzības un militārās spējas, situācija uz NATO ārējās robežas, kā arī Latvijas aktivitātes Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās. Iekšpolitika, ekonomika un enerģētikas politika.
Tāpat kā Drošības policija, arī SAB konstatējis, ka Krievijai draudzīgi mediji cenšas ietekmēt Latvijas informatīvo telpu. Viens no galvenajiem Krievijas instrumentiem Latvijā esot tautiešu politika. Tomēr pārskata sadaļa par Krievijas ietekmes pasākumiem un propagandu tiek noslēgta uz optimistiskas nots: «Kopumā Krievijas ietekmes iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveidīgu, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu iekšpolitiskās situācijas destabilizēšanai vai sabiedrības ietekmēšanai.»
Visstraujāk augošais drošības apdraudējumu veids ir kiberapdraudējums, un pagājušajā gadā SAB konstatējis vairākus ārvalstu specdienestu vai to vadītu hakeru grupu īstenotus kiberuzbrukumus. Tie vērsti gan pret valsts institūcijām un amatpersonām, gan privātām kompānijām un medijiem - spiegošanas nolūkā. Izplatīts paņēmiens esot pikšķerēšana. Uzbrukuma mērķim tiek nosūtīta viltota e-pasta ziņa ar tā pielāgotu saturu, ka vēstuli gribas atvērt. Bet, kad tas izdarīts, datoru inficē vīruss un uzbrucējs iegūst kontroli pār datoru. SAB arī sniedz divus šādu vēstuļu piemērus. Vienā kādam valsts darbiniekam atsūtīts apsveikums Ziemassvētkos, bet otrā - viltota vēstule no ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Bikofas Petitas, ar lūgumu steidzami atsūtīt savu tālruņa numuru tikšanās noorganizēšanai.
Satversmes aizsardzības birojs ir arī iestāde, kurai jārūpējas par Eiropas Savienības (ES), NATO un Latvijas noslēpumu aizsardzību. Lai tiem piekļūtu, nepieciešamas īpašas atļaujas. Pērn izsniegti 1423 sertifikāti pastāvīgam darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1650 sertifikātu pastāvīgam darbam ar ES klasificēto informāciju. Piekļuve NATO un ES klasificētajai informācijai atteikta desmit personām. Savukārt darbam ar Latvijas valsts noslēpumu izsniegtas 512 atļaujas, bet 24 gadījumos pielaide atteikta.
Saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam pēdējā laikā manāmākais notikums ir pielaides nedošana Iekšlietu ministrijas ilggadējai valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei. Šajā gadījumā gan atļaujas nesniedzējs ir Drošības policija. Pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrija Neatkarīgo informēja, ka valsts sekretāre ir atgriezusies no atvaļinājuma, turpina pildīt savus pienākumus, taču jaunumu attiecībā uz viņas nepagarināto pielaidi valsts noslēpumam pagaidām neesot.