Tēja, kafija, tēja, kafija, dažreiz karsts buljoniņš – šķidrumus, ar ko ikdienā applaucējas mazuļi, sauc Bērnu slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons. Gadu no gada par to runājam, bet joprojām katru dienu slimnīcā ir vismaz viena pilna palāta ar šādi cietušiem bērniem.
Šonedēļ un aizvadītājās dienās ātrās palīdzības mediķi glābuši desmit bērnus, kuri gandrīz zaudējuši dzīvību savās mājās.
Pēc ANO Bērnu fonda datiem, Latvija pērn bija otrajā vietā bērnu traumatisma ziņā Eiropā, tiesa, pirms tam ilgu laiku mūsu valsts bija pirmajā vietā, ko pašlaik ieņem Lietuva. Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ dzīvību zaudē aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem.
Latvijā bērnu traumatisma līmenis sešas līdz desmit reizes pārsniedz Skandināvijas valstu un ES veco dalībvalstu rādītājus. "Ir briesmīgi rēķināt bērna dzīvību naudā, jo katra bērna dzīvība ir zelta vērta, tomēr mēs, nepasargājot savus bērnus, zaudējam miljonus," spriež ārsts A. Pētersons. Viņš uzsver, ka Latvijā nav pilnīga bērnu traumatisma reģistra, lai varētu analizēt situāciju arī reģionos – vēl Bērnu ministrijas laikā tāds ticis veidots, bet nu viss apklusis.
Ar katru gadu tomēr samazinās stacionēto bērnu skaits ar dažādām traumām, liecina Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati. 2006. gadā stacionēti 2387, bet 2009. gadā – 1901. To rāda arī ambulatorās palīdzības dati: 2008. gadā pēc palīdzības bija vērsušies 17 896, bet 2009. gadā – 16 846 bērni.
Ap 600 bērnu pērn cietuši no dzīvnieku kodumiem - 253 ārstēti slimnīcā, kas nozīmē, ka traumas bijušas smagas. Vairāk nekā 200 bērnu cietuši ceļu satiksmes negadījumos, bet 160 - no krimināltraumām.
"Katru dežūru pa nakti slimnīcā iestājas divi trīs pusaudži ar durtām, sistām vai citām vardarbīgā veidā gūtām traumām," atklāj ārsts. Ar krimināltraumām kopumā pērn stacionēti 88, bet ambulatori palīdzību saņēmuši 72 bērni. Satraucoši ir dati, ka vairāk nekā pusē gadījumu bērni smagi cieš tieši mājās – tur, kur vajadzētu būt visdrošāk. "Nekad neaizmirsīšu dežūru, kad ieveda zīdaini, kuram bija smaga durta brūce kaklā, asins nāca strūklā, sadurts barības vads, traheja, bet vecāki: viņš uzkrita uz naža!" stāsta ķirurgs. Bērniņu izdevās glābt. Taču 2008. gadā veiktais pētījums liecina, ka slimnīcā bija ievietoti 834 zīdaiņi un traumas bija: galvas un ķermeņa sasitumi, apdegumi, kaulu lūzumi, galvas smadzeņu satricinājumi, sistas, grieztas brūces un saspiedumi.
Ķirurgs secina, ka bērnu veselība Latvijā netiek vērtēta augstu, jo, piemēram, lai aizliegtu etiķa esences tirgošanu veikalos, pagājuši astoņi gadi. "Jā, protams, visādas atrunas, nevarēs marinēt un tā tākāk, bet, kas ir svarīgāks? Es sadzirdēju arī pārmetumus: ja jau tu vēlies aizliegt etiķa esenci, laikam tirgo atšķaidītu esenci, vai arī, ja mēs, ārsti cīnāmies, lai bērniem obligāti jāvelk ķiveres, braucot ar riteni, tad pārmetu: nu, tev jau laikam draugam ir ķiveru tirdzniecības firma... Marasms kaut kāds," tik skarbi situāciju raksturo A. Pētersons.
***
UZZIŅAI
Pēdējo dienu laikā ātrās palīdzības mediķi snieguši palīdzību mazuļiem:
- Vidzemē trīs gadus vecs bērns, iebāžot pirkstus pie elektrības pieslēgtā pagarinātājā, guva smagus 3. pakāpes pirkstu apdegumus;
- Latgalē apakšdelma apdegumu guvis gadu vecs zēns, kurš uzlējis sev virsū verdošu tēju;
- Krāslavas novadā gadu veca meitenīte iekritusi karstā putrā, ko māte vārījusi suņiem – bērnam smags gūžu apdegums;
- Jelgavā piecus mēnešus vecs bērns dzīvoklī bija kritis no metra augstuma, gūstot galvas sasitumu un smadzeņu satricinājumu;
- Zemgalē dzīvoklī no divu metru augstuma pa trepēm bija kritis gadu vecs bērns, kurš guvis galvas un muguras sasitumus;
- Bauskas novada Īslīces pagastā trīs gadus veca meitenīte, kamēr māte bijusi kūtī, iedzēra žurku indi;
- Zemgalē divus gadus vecs bērns, sniedzoties pāri spainim ar karstu ūdeni, guvis smagus apdegumus;
- astoņus mēnešus veca meitenīte ar karstu ūdeni applaucējusi seju, kaklu un krūšukurvi.
Avots: NMP dienests
Kur bērni gūst traumas?
Mājas apstākļos – 54% (85% no tiem ir vecumā līdz 5 gadiem)
Brīvā dabā – 15%
Skolās – 8%
Transporta zonā – 7%
Citviet – 16%
Avots: A. Pētersons