Roberts Segliņš. Zīmēt nav laika, jāpļauj zāle

Rīdzinieks Roberts Segliņš jokojot nobrīdina, ka viņam esot 99 gadi un septiņi mēneši, nez vai derēšot stāstam par simtgadnieku. Simto jubileju svinēs 25. septembrī. Pats pļauj mauriņu mājas pagalmā, kopj arī ietvi – kā jau privātmājas īpašniekam pienākoties. Un arī mobilo telefonu lieto, radinieks ierādījis, kā apieties, un skola rokā. Vien zīmēt tagad neesot laika, jo zāle jāpļauj, smejas ņiprais simtajā gadā iekāpušais vīrs. Viņš par dzīvi nesūkstās, kaut arī mazliet pieklibo veselība, bet optimistiski apgalvo: «Tikšu uz kājām!»

Savu sieviņu Teklu sastapis Pārdaugavā, toties pirmo mīlestību atkal saticis Līgatnē. Kapsētā. Saki nu vēl, ka liktenis neizspēlē raibus jokus. Stāstot par savu dzīvi, R. Segliņš vairākas reizes piesauc likteni. Piedzimt viņam vajadzējis nevis Līgatnē, bet Rīgā, Ormaņu ielā, uz kurieni liktenis vēlāk atvedis tik un tā. Ap Āgenskalnu vien dzīve izveidojusies, līkločiem gan - arī Sibīrijā pabūts. Roberta vecāki savu kopdzīvi sākuši Rīgā, Ormaņu ielā. Tēvs strādājis ostā, mamma galošu fabrikā. Bēgot no kara, pirmos dzīves gadus ģimene dzīvojusi pašu izraktā zemnīcā Līgatnē. Līgatnē gājis ganos un sācis strādāt Līgatnes fabrikas mehāniskajās darbnīcās par skārdnieku. Darba prasme un tolaik uz papīra uzrakstītā specialitāte vēlāk izglābusi dzīvību. Strādājis un mācījies arodu vienlaikus, jo darbā pieņemts kā zaļš puika.

TRĪS.Trīs dažādās armijās pabijis, bet šauteni rokā neesot turējis, saka Roberts Segliņš / F64

Kad Roberts pēc daudziem gadiem atgriezies Rīgā, liktenis viņu vadājis pa Ormaņu ielu un tās apkaimi. Vispirms uz Rīgu atbraucis vecākais brālis, viņam pievienojies Roberts, abi dzīvojuši Ormaņu ielā 20. Roberts ar Līgatnē iegūtajām prasmēm iekārtojies darbā komunālajā saimniecībā. Pats uzskata, ka liktenis pret viņu bijis saudzīgs, jo, kad vācieši gribējuši Otrā pasaules kara beigās izvest viņu uz Vāciju ar kuģi, tas pie Liepājas uzlidojumā sabumbots, un Roberts palicis Latvijā.

Vecākais brālis jau aizsaulē, jaunākais brālis krita 1945. gadā, māsiņa aizgāja bojā izsūtījumā Sibīrijā. Pats Roberts iesaukts trīs armijās - Latvijas armijā, sarkanarmijā un, kā pats saka, šucmaņos, bet ieroci rokās neesot turējis un šāvis ar’ neesot. Vācu darba bataljonā labojis ceļus. Māsa nonākusi Sibīrijā sava drauga leģionāra dēļ, un baletdejotājas karjerai pārvilkta strīpa. Māsiņu meža darbos nobraucis vilciens, gadu pirms beidzies nometinājuma termiņš. Roberts atgriezās no Sibīrijas un apprecēja savu Tekliņu. Kopā nodzīvoja 52 gadus. Sīkāk nestāsta, kā izdevies izdzīvot, tikai atmet ar roku. Iepriekšējā darbavietā kā labs amatnieks atplestām rokām saņemts, bet nebija dzīvesvietas Rīgā. Palicis Tekliņas mājā, viņas vīrs gāja bojā auto negadījumā.

«Bet tas nav viss,» mazliet viltīgi noteic R. Segliņš. Līgatnē bijusi kāda frizierīte, abi jaunieši samīlējušies, bet rudenī izšķirti. Liktenis. Pēc 70 gadiem tikušies Līgatnes kapsētā, kad atbraukuši uzkopt tuvinieku kapiņus. «Tā bija trešdiena,» uzsver R. Segliņš. Sievietes balss līdzās ierunājusies: «Vai ta’ mani ar’ pazīsti vēl?» Hertiņa. Frizierīte. Viņas vīrs autokatastrofā gājis bojā, tāpat kā Roberta pirmajai sievai Teklai. Kad Roberts un Herta satikušies, Tekla jau gadu bijusi viņsaulē. Ar Hertiņu nodzīvojuši desmit gadu, un piemiņai no atkalsatikšanās ir zīmējums pie sienas - vieta, kur abi aizbraukuši.

***

Uzziņai

100 UN VAIRĀK

• 2014. gadā Rīgas pašvaldība sumināja 59 simtgadniekus un vēl vecākus ļaudis, 2015. gadā - 56, bet 2016. gadā - 55.

• Viņi saņem 150 eiro lielu materiālo atbalstu tajā mēnesī, kad sasniedz 100 un vairāk gadu. Rīgas Sociālais dienests pabalstu izmaksā skaidrā naudā, to piegādājot jubilāram dzīvesvietā.

• Šogad līdz 21. aprīlim sumināti 22 rīdzinieki, kas sasnieguši 100 un vairāk gadu, no viņiem - 18 sieviešu un četri vīrieši. Astoņi cilvēki svinēja 100 gadu, četri - 101, trīs - 102, divi - 103, trīs - 104, viens svinēja 106 un viens - 107 gadus.

• Šogad Labklājības departamenta reģistros ir 60 rīdzinieku, kuri varētu svinēt 100 un vairāk gadu jubilejas un saņems Rīgas pašvaldības jubilejas pabalstu.

Avots: Rīgas domes Labklājības departaments