Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība docētājs Ivo Krievs par datu drošību iepērkoties internetā.
"Iepērkoties internetā tu nekad nevari būt simtprocentīgi pārliecināts vai vietne, kurā tu veic pirkumus ir droša. Var pievērst uzmanību URL jeb lapas adresei, augstāka drošības pakāpe ir vietnēm, kuru adreses sākas ar https://, kur burts ‘s’ apzīmē secure jeb drošs. Svarīgi, iepērkoties internetā, ir skatīties, kas ir pārdevējs, vai tas ir zināms komersants, vai ir pieejamas kādas atsauksmes? Ja otrajā pusē būs krāpnieks, tas izdomās visdažādākos veidus, kā mēģināt izkrāpt naudu, bet lietotājam ir kritiski jāizvērtē jebkurš pieprasījums ievadīt par sevi informāciju un nenodot vairāk informācijas cik saprātīgi, konkrēto darījumu veicot, būtu nepieciešams. Jāpievērš uzmanība laukiem, kas jāaizpilda, cik daudz datus prasa un vai šī pieprasītā informācija nav par daudz detalizēta, piemēram, papildus kartes datiem un vārdam, uzvārdam vēl jāievada mājas adrese, pilsēta, bērnu vārdi, paroles u.tml., aizdomīga informācija. Arī internetbankas kodus vajadzētu ievadīt ar zināmu piesardzību un izvērtēt veidu, kādā mums šie dati ir pieprasīti, un atcerēties, ka bankas nekad nesūtīs uz e-pastu pieprasījumu ievadīt internetbankas kodus, un veicot norēķinu izmantojot internetbanku nekad netiek prasīts ievadīt visus, kodu kartē, norādītos kodus. Lai izvairītos no situācijas, kas apdraud Tavu datu drošību internetā, vajadzētu izvērtēt komersantu, cik ilgi šis interneta veikals darbojas, cik tas ir populārs un uzticams. Gadījumos, kad nauda par preci ir samaksāta, bet prece tomēr nav saņemta, būtu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Viens no veidiem, kā samazināt risku, kad kartes dati tiktu nodoti neuzticamam pakalpojumu sniedzējam, ir izmantot kādu starptautisku norēķinu veicēju starpnieku, piemēram, PayPal (populārākais interneta norēķinu un naudas pārskaitījumu sniedzējs), jo veicot norēķinus ar PayPal par pirkumu internetā, preces pārdevējs neiegūs Jūsu kartes datus, līdz ar to var samazināt to personu loku, kurām kļūst pieejami Tavi kredītkaršu dati.
Iepērkoties interneta vidē lielāks vai mazāks risks pastāv vienmēr (gan datu nozagšanas, gan preces nesaņemšanas risks, ja tiek veikta priekšapmaksa), tāpēc, ja pārdevējs nerada uzticību, drošāk, protams, ir veikt pirkumu klātienē. Datu aizsardzības prasību ievērošanu Latvijā uzrauga Datu valsts inspekcija, kura konstatējot, ka ir noticis pārkāpums attiecībā uz datiem ir tiesīga arī sodīt komersantus.
Datu zādzības bieži tiek veiktas masveidā izsūtot paziņojumus ar lūgumu ievadīt datus, piemēram, izsūtot informāciju no viltotas bankas lapas, ko, pirmajā brīdi, nemaz nevar pamanīt, jo bankas nosaukumā, piemēram, ir izmainīts viens burts. Ir gadījumi, kad e-pastā tiek saņemti paziņojumi par nepieciešamību veikt paroles maiņu, papildus norādot saiti, kurā paroles nomaiņa jāveic, noteikti nevajadzētu vērt vaļa atsūtīto saiti, bet ja ir vēlme pārliecināties, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs tiešām ir šādu paziņojumu sūtījis, tad pašam pārlūkprogrammā, manuāli, vajadzētu ievadīt pakalpojuma sniedzēja interneta lapas adresi un tādā veidā piekļūt savam kontam.
Runājot par datu drošību, būtu jāpievērš uzmanība arī tam, ko mēs paši ievietojam sociālajos tīklos, jo, citreiz, nav nemaz jāpiepūlas, lai no personām iegūtu sensitīvu informāciju, kuru pēc tam izmantot ne tiem labākiem mērķiem, jo bieži mēs sociālajos profilos esam ievietojuši informāciju par visu mūsu dzīvi, piemēram, kad brauc ceļojumā, kad brauc atpakaļ, ko esam jaunu nopirkuši, kāda signalizāciju esam uzlikuši utt. .
Viens no ieteikumiem, kā sargāt savus naudas līdzekļus, ir izveidot atsevišķu kontu un norēķinu karti tieši pirkumiem internetā. Ja gadījumā kāds iegūs šīs kartes datus un vēlēsies tos izmantot nelikumīgiem mērķiem, Jūs nezaudēsiet naudu, vai vismaz Jūs ierobežosiet risku ar to naudas summu, kas atradīsies tieši šajā kontā. Savukārt norēķinoties ar karti, kas piesaistīta pamatkontam, zaudējumu risks ir būtiski lielāks, pat visi Jūsu uzkrājumi, kas atrodas attiecīgajā kontā. Tāpat ieteikums ir neizmantot publisku WIFI pieslēgumu, lai vadītu norēķinu karšu datus un internetbanku kodus, jo pastāv risks, ka visa datu plūsma, kas tiek pārraidīta izmantojot publiskos WIFI tiek kontrolēta un uzkrāta, kas pēc tam var tik arī attiecīgi izmantota.
Rezumējot iepriekš minēto, lai pasargātu savus datus internetā, pirmkārt, pašam jābūt uzmanīgam, jo bieži riskus var pamanīt pirms pirkuma veikšanas, izvērtējot gan interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt informāciju, gan arī nepieciešamību nodot prasīto informācijas apjomu," norāda Ivo Krievs.