Satversmes tiesa: izdienas pensiju samazināšana militārpersonām nelikumīga

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi izdienas pensiju samazināšanu par 10% tām militārpersonām, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto gadu skaitu. Tiesa, šis konkrētais tiesas lēmums neattiecas uz militārpersonām, kurām pensija samazināta par 70% kā strādājošiem pensionāriem.

Apstrīdētā norma noteic militārpersonu izdienas pensiju samazinājumu par desmit procentiem. Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālo sūdzību, vērtēja apstrīdēto normu tiktāl, ciktāl norma ierobežo pieteikuma iesniedzējas pamattiesības.

Tā kā uz pieteikuma iesniedzēju neattiecas izdienas pensijas samazinājums par 70 procentiem (tas attiecināms tikai uz strādājošajiem pensionāriem), tiesai nebija tiesību šīs lietas ietvaros vērtēt arī šo samazinājumu.

Taču Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka iepriekšējos tiesas nolēmumos ir vērtēti strādājošo pensionāru pensiju ierobežojumi un tādējādi likumdevējam, izmantojot savu rīcības brīvību, būtu jāpārskata izdienas pensiju regulējums un savlaicīgi jānovērš iespējamais izdienas pensiju saņēmēju pamattiesību aizskārums arī citām pensionāru grupām, kas saņem izdienas pensijas.

Satversmes tiesa secināja, ka personas, kuras sasniegušas Pensiju likumā vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, uzskatāmas par īpašu sociālo grupu, jo līdz ar algota darba pārtraukšanu samazināsies šo personu ienākumi un attiecīgi arī iespējas piedalīties dažādās sabiedriskās dzīves norisēs.

Regulējums, kas noteica militārpersonu izdienas pensiju noteikumus, ir spēkā kopš 1998. gada, un lai arī tas laikā gaitā ir mainījies, izmaiņas vienmēr bijušas personām labvēlīgas. Tādēļ šis regulējams ir atzīstams par pietiekami noteiktu un personām varēja rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka tās saņems izdienas pensiju noteiktā apmērā. Samazinot pensijas apmēru un vienlaikus neparedzot nekādus kompensējošos mehānismus, tika aizskarta tiesiskā paļāvība un tādēļ apstrīdēto normu nevar atzīt par samērīgu.

Latvijā

Pagājuši vien daži gadi kopš tā laika, kad “lielā tēvijas kara” pieminētāji maija sākumā aktīvi gatavojās 9. maija “uzvaras dienai”, gludinot iepelējušos padomju armijas karogus un purinot putekļus no “mūžam dzīvo” portrejām. Tagad viss notiek (ja notiek) klusītēm, jo nekāda padomju armijas un 9. maija sumināšana nav likumiski atļauta. Kā uz šo situāciju raugās bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, kādreizējais Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs un Zilupes pilsētas pārvaldes vadītājs Vitālijs Vaļdens? Un ko saka Valsts drošības dienests?

Svarīgākais