Lielākā daļa no uz Latviju pārvietotajiem bēgļiem ir pametuši valsti
Kopš pagājušā gada pavasara lielākā daļa bēgļa un alternatīvo statusu saņēmušo ārvalstnieku Latviju ir pametuši.
Kā vēstules projektā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai skaidro Iekšlietu ministrija (IeM), starptautiskās aizsardzības statusu saņēmušām personām ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, tai skaitā ceļošanu, strādāšanu un mācīšanos jebkurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, ievērojot līdzīgus nosacījumus kā izvirzīti trešo valstu pilsoņiem konkrētajā ES dalībvalstī. Attiecīgi pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas personām tiek izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas vienlaikus ir derīgs arī ceļošanai, un uzturēšanās atļauja.
Vienlaikus atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda sniegtajai neoficiālai informācijai no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada 30.martam no 487 personām, kurām sniegts sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums, 308 personas bija izbraukušas no valsts, no kurām 167 bija pārvietotās personas, savukārt 141 persona bija ieceļojusi Latvijā patstāvīgi.
Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency
Tāpat tika konstatēti divi gadījumi, kad personas ir atgriezušās Latvijā.
Šobrīd viennozīmīgi izteikt pieņēmumus par atsevišķu pārvietoto personu izbraukšanas no Latvijas mērķiem nav iespējams, jo tie var būt dažādi, piemēram, tuvinieku apciemošana, taču vairākas pazīmes liecina, ka tieši nespēja atrast mājokli atbilstoši samazinātā pabalsta apmēram, ir viens no galvenajiem apstākļiem, kas veicina minēto personu otrreizēju pārvietošanos, norāda IeM.
Atgriežoties Latvijā, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir iespēja saņemt psihologa, jurista, sociālā darbinieka bezmaksas konsultācijas par izglītības un mācību iespējām, ieskaitot valodas apguvi, par mājokļu, iztikas, administratīviem un juridiskiem jautājumiem, kā arī saņemt tulkošanas pakalpojumus un pieteikties latviešu valodas kursos, ja mācību grupās ir brīvas vietas.
IeM atgādina, ka šonedēļ Saeimā atbalstītie grozījumi Patvēruma likumā paredz ieviest mehānismu, kādā bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais status, darbspējīgā vecumā uzturēšanās pabalsta izmaksa tiek sasaistīta ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.
IeM vēstules projektu nākamnedēļ skatīs valdība.
ES pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies divu gadu laikā pārvietot 531 personu - 295 no Grieķijas, 186 no Itālijas un 50 no Turcijas bēgļu nometnēm. Līdz šim brīdim Latvija pārvietošanas programmā uzņēmusi 300 personas.
Līdz marta sākumam no pārvietotajām personām bēgļa statuss piešķirts desmit personām un alternatīvais - 151 personai.
Pēc nogādāšanas Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Likums paredz, ka bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu. Ja joprojām pastāv atbilstoši apstākļi, tad alternatīvo statusu ir iespējams pagarināt.
Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi, caur ''zaļo'' robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.