Kultūras ministram Intam Dālderim divus gadus pēc amata atstāšanas nebūs iespējas atgriezties iepriekšējā amatā – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadītāja krēslā.
Atšķirībā no bijušās veselības ministres Baibas Rozentāles (TP), kura nākamajā dienā pēc demisionēšanas atgriezās valsts aģentūras Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) vadītājas amatā, valsts SIA, kāds ir LNSO, bijušajiem ministriem nav iespējams ieņemt amatu divus gadus.
"Man nav bijušas sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski vai koalīcijas partneriem, ka pēc amata pamešanas es varētu atgriezties iepriekšējā amatā. Likumā ir strikti noteikts, ka divus gadus to nevarēšu darīt," skaidro I. Dālderis. No šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. "Attiecībā uz amatu ieņemšanu likuma ierobežojumi ir noteikti pantā par komercdarbības ierobežošanu. Kā jau liecina panta nosaukums, runa ir par komercdarbību un komercsabiedrībām. Likums nosaka, ka komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
B. Rozentāles gadījumā runa bija par LIC, kas ir valsts aģentūra, bet, piemēram, LNSO ir valsts SIA," Neatkarīgajai skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Vitenburgs. I. Dālderis atzīst, ka viņu nevilina Saeimas deputāta krēsls, tāpēc rudenī gaidāmajās vēlēšanās nav plānojis piedalīties, lai gan šādi piedāvājumi no partijām esot izskanējuši. "Uzskatu, ka Latvijas politisko partiju sistēma ir nepilnīga, jo tā aizstāv nevis konkrētu ideoloģiju, bet intereses – no rīta tās var būt sociāldemokrātu, vakarā liberāļu. Bet jau nākamajā rītā partija aizstāv pensionārus," atzīst nu jau bijušais Tautas partijas biedrs I. Dālderis. Viņš piebilst, ka, esot ministra amatā, saņem mazāku algu (1718 latu) nekā honorāros, kad ārvalstīs uzstājies kā klarnetists.