Ar gripu šogad cilvēki slimojuši vairāk nekā pērn

Pēc viņas paustā, tas esot saistīts ar to, ka janvāra beigās sasniegtā gripas maksimālā intensitāte bijusi ievērojami augstāka nekā pagājušajā sezonā. Turklāt šajā sezonā gripa atnāca agrāk nekā parasti, proti, tās epidēmiskā izplatība sākās jau no janvāra pirmās nedēļas un tupinājās līdz aprīļa vidum.

Epidemioloģe norādīja, ka no sezonas sākumā līdz februāra beigām cirkulēja pārsvarā A/H3N2 gripas vīruss, kas arī izraisīja epidēmijas augstāku intensitāti, bet no marta sākuma līdz epidēmijas beigām, kā parasti novērots, dominēja B tipa gripas vīrusi.

F64 Photo Agency

Nikiforova pavēstīja, ka Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, šajā sezonā gripa vairāk skāra senioru un pieaugušo iedzīvotāju vecuma grupas, jo šajā sezonā dominējošs bija A/H3N2 gripas vīruss, kas parasti izraisot vairāk smagas sekas tieši veciem cilvēkiem. "Atšķirībā no pagājušās sezonas, kad pārsvarā cirkulēja pandēmiskais gripas vīruss A/H1N1 un kurš izraisīja daudz smagu gadījumu gados jaunu pieaugušo cilvēku vidū, šajā sezonā bija ievērojami vairāk pacientu, sevišķi veco cilvēku vidū, kam bija nepieciešama hospitalizācija, tajā skaitā gripas izraisītu komplikāciju dēļ," skaidroja Nikiforova.

Pēc viņas paustā, vairāku Eiropas valstu dati liecina, ka šajā sezonā tika novērota arī paaugstināta kopējā mirstība veco cilvēku un arī pieaugušo iedzīvotāju vidū, kas galvenokārt saistīta ar cirkulējošo A/H3N2 gripas vīrusu.

SPKC līdz šim tika saņemta informācija par 37 nāves gadījumiem saistībā ar gripu, pārsvarā tie ir veci cilvēki, kuru vidējais vecums ir 80 gadi. Iepriekšējā 2015.-2016.gada sezonā tika saņemta informācija par 70 nāves gadījumiem, kuru vidējais vecums bija 64 gadi.

Vienlaikus epidemioloģe informēja, ka šajā sezonā vakcinācijas līmenis riska grupas iedzīvotāju vidū bijis augstāks nekā iepriekšējās sezonās, piemērām, senioru vidū vakcinējušies gandrīz divas reizes vairāk cilvēku nekā pagājušajā sezonā, tomēr joprojām imunizācijas līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, atzīst Nikiforova.

Viņa norādīja, ka vakcinācija ir visefektīvākais profilakses veids un par vakcināciju iedzīvotājiem jādomā jau rudens pirmajos mēnešos. Optimālais vakcinācijas laiks ir oktobris un novembris.

Savukārt cilvēkiem ar hroniskām sirds-asinsvadu saslimšanās un plaušu saslimšanām ieteicama vakcinācija pret pneimokoka infekciju, jo šī infekcija bieži izraisa plaušu iekaisumus, kas var pievienoties arī gripas slimniekam, ar to pasliktinot slimības iznākumu. Šī vakcinācija ieteicama vasaras mēnešos, kad elpceļu izraisītāju cirkulācija ir viszemākā.

Tāpat Nikiforova skaidroja, ka arī veselīgs dzīves veids ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem, lai cilvēka organisms spētu efektīvi cīnīties ar infekciju. Vasara esot īstais laiks, kad aktīvi pievērsties fiziskām aktivitātēm un, īpaši, norūdīšanās procedūrām, jo tas jādara pakāpeniski, lai to varētu turpināt arī rudens-ziemas periodā.

Jau ziņots, ka SPKC ar vakardienu, 19.aprīli, izsludināja gripas epidēmijas beigas, jo SPKC gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nebija pārsniedzis epidēmijas slieksni jeb 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Lai gan gripas epidēmija beigusies un sarūk gripas vīrusu izplatība, SPKC atgādina, ka gripas un citi elpceļu vīrusi turpina cirkulēt. Līdz ar to centra epidemiologi aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem - bieži jāmazgā rokas, regulāri jāvēdina telpas gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietās, kā arī jāveic telpu mitro uzkopšanu, lietojot svaigus dabīgos produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī jāpagarina uzturēšanās laiks svaigā gaisā.