Ar PVN zālēm ātri apdedzinās
Situācijās, kad jāmeklē papildu finansējums veselības nozarei vai jāsavelk stingrāk josta, praktiski vienmēr tiek aktualizēts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu medikamentiem. Arī šogad. Finanšu ministrija visai ātri paķēra ideju par samazinātas PVN likmes atcelšanu zālēm, taču nu valdību veidojošo partiju politiķi vienojušies šādu ieceri noraidīt.
Pēdējās divas nedēļas, kopš sabiedrībā cirkulēja ideja atcelt samazināto 12% likmi medikamentiem, vairākas pacientu organizācijas vērsās Saeimā un valdībā ar protesta vēstulēm. «Valdība klusi un nemanot mēģina atrisināt veselības aprūpes budžeta papildināšanas jautājumu uz pacientu rēķina - īsā rindiņā, tekstā, kas pamatā runā par tūrisma nozares attīstību, Finanšu ministrijas prezentācijā par plānotajām nodokļu sistēmas izmaiņām ieraugām piedāvājumu palielināt zāļu PVN, kā rezultātā cena varētu palielināties apmēram par desmit procentiem,» tā Neatkarīgajai sacīja cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Valdības vadītājs Māris Kučinskis vakar paziņoja, ka turpmāk jautājums par samazinātās PVN likmes atcelšanu medikamentiem netiks izskatīts un veselības nozares finansēšanai valdība meklēs citu risinājumu. Priekšlikums nācis no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), to izvērtējusi Veselības ministrija un secinājusi, ka priekšlikums nav atbalstāms. Priekšlikumu gan vērtēja arī Finanšu ministrija, un tā nebija tik skeptiski noskaņota. Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs izteicās, ka pēc LDDK priekšlikuma saņemšanas Finanšu ministrija vērsās Valsts ieņēmumu dienestā un secināja, ka no samazinātajām PVN likmēm medikamentiem būtībā iegūstot tikai zāļu tirgotāji. Turklāt sākotnējie aprēķini liecināja, ka samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem veselības nozarei papildus nodrošinātu
83 miljonus eiro. Vēl jāņem vērā, ka Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Finanšu ministrija nāca klajā jau ar apsolījumu - samazinātā PVN atcelšana nemainīs zāļu gala cenu pacientiem un lai zāļu cenas nepieaugtu, valdība mainītu zāļu uzcenojuma politiku aptiekās.
Kategoriski pret ieceri palielināt PVN likmi medikamentiem iebilda Latvijas Farmaceitu biedrība, Aptieku biedrība un Aptieku īpašnieku asociācija. «Šis priekšlikums ir nepārdomāts un nedos veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu,» sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis. Biedrības ir neizpratnē par veiktajiem aprēķiniem, kas paredz papildus iegūt 83 miljonus eiro. Pašu farmaceitu aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets var papildus iegūt ne vairāk kā 16,32 miljonus eiro. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no tiem 320 miljonus eiro veidoja realizācijas apjoms parastās aptiekās, bet 49 miljonus - slimnīcu aptiekās. PVN paaugstināšana nozīmētu, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palienot PVN likmi, tas prasīs papildu izdevumus - 13 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonu eiro slimnīcu aptiekām.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai atzina: ja PVN patiešām vēlētos palielināt, būtu noteikti jāņem vērā «negatīvais efekts, ko šādas izmaiņas atstātu uz kompensējamo medikamentu budžetu». Pēc ministrijas aprēķiniem, negatīvā ietekme būtu 9,8 miljoni eiro. Zāļu cenu palielinājums varētu radīt negatīvu ietekmi uz slimnīcu budžetiem, sociālās aprūpes institūcijām un arī izglītības iestādēm, kurās ir medicīnas kabinets.