Lielākā daļa ziņu par Latviju Krievijas medijos nonāk no viena avota

Latvijā jau šobrīd ir kāda radiostacija, kas pie mums nav īpaši populāra, bet tai apbrīnojamā veidā izdevies iegūt ietekmi Krievijā. Un kas interesanti - lielākā daļa ziņu par mūsu valsti Krievijas medijos nonāk tieši no šī radio, vēsta raidījums "Nekā personīga".

SIA Baltkom radio pieder bijušā Parex akcionāra Viktora Krasovicka znotam Andrejam Feldmanim. Viņa mediju bizness ir sazarots - radio “Baltkom”, “Mix fm”, “Mix fm Dance”, tiek retranslēts arī Krievijas humora radio “Jumor fm”. Internetā darbojas ziņu un izklaides portāls “Mix news”. Īpaša šī portāla sadaļa ir video ar Baltkom radio ēterā tapušajām intervijām. Tajās kā viesi bijuši Valsts prezidenti, ministri, mākslinieki, mūziķi. Intervējamo vidū gan izteikti Kremļa opozicionāri, gan piemēram Nikolajs Starikovs, kurš ir ciešs kremļa ideologa Aleksandra Dugina sabiedrotais.

Portāla Youtube kanālā redzams, ka šos radio interviju video ierakstus ar dažiem izņēmumiem skatās maz - no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem cilvēku. Arī radio Baltkom klausītāju vidū nav īpaši populārs. Kā liecina socioloģisko aptauju firmas TNS dati - starp visām 27 Latvijas radiostacijām Baltkom pagājušā gada nogalē ierindojās tikai 23.vietā. Tomēr neskatoties uz miecīgo auditoriju, radio interneta portāls kļuvis par avotu, uz kuru bieži atsaucas Krievijas mediji.

Nesen Radio Baltkom intervēja NATO izcilības centra pārstāvi Lindu Curiku. Viņa stāstīja par pētījumu kā Krievija izmanto humoru savu mērķu sasniegšanai. Atsaucoties uz Baltkom interviju TV Rossija 24 tapa garš sižets. Tajā stāstīt kā NATO pētnieki pamāca pareizi jokot. No intervijas tika izrauts fragments, kurā NATO centra pārstāve stāsta par grilu Kremļa izskatā un tas tika padarīts par sižeta galveno ziņu.

Baltkom ir cieši kontakti ar Krievijas vadošajiem žurnālistiem. Pašā karstākajā darba brīdī, kad bija noticis ASV raķešu trieciens pret Sīriju, radiostacijai izdevās tiešajā ēterā intervēt Krievijas televīzijas “Rossija 24” speciāl-korespondentu no Sīrijas Jevgēniju Podubniju.

Vidzemes augstskolas mediju pētnieki secinājuši, ka Radio Baltkom un portālam Mix news ir ne tikai labi kontakti, bet viņi paši ir galvenais avots, ko par Latvijas notikumiem, pārpublicē lielākās Krievijas TV un ziņu aģentūras. Aptuveni 80% ziņu, kas nonāk medijos Krievijā nāk tieši no radio Baltkom un tā interneta portāla “Mix news”.

JĀNIS BUHOLCS, Vidzemes augstskolas docents: Viņi spēlē tādu ļoti viltīgu spēli. Tas kā man izskatās - viņu stratēģija ir, lai viņi izskatītos pēc šiem te opozicionāriem un šeit Latvijā raugoties kā viņi strādā, nerastos acīmredzamas aizdomas, par to, ka viņiem ir kaut kāda noteikta veida politiskā dienaskārtība. Tas nozīmē, ka viņai jau savā saturā var ielikt visdažādākā veida informāciju, bet tajā pašā laikā tas viņiem neliedz arī būt par daļu no šī te informācijas tīkla, kurš piedalās Kremlim vēlamās informācijas izplatīšanā.
(…)
Tas ir lielā mērā stāsts par šo te Mix news. Šeit tiek it kā Latvijā uz vietas sagatavota informācija, kas pēc tam tiek paņemta un ievietota šajos Krievijas medijos un šādā veidā tā it kā tiek leģitimizēta. Tas nozīmē, ka tas informācijas avots gluži neizskatās pēc kaut kā, kas ir radīts pašas Krievijas medijos, bet tas ir kaut kas, kas tiek paņemts no medijiem, kas izskatās pietiekami ticami, pietiekami cienījami un tas attiecīgi piešķir šai informācijai lielāku ticamību.

Baltkom žurnālists Vadims Radionovs savulaik rakstīja par Latvijā notiekošo arī Krievijas aģentūrai RIA Novosti. Pēdējos pāris gadus viņa vārds no rakstiem par Latviju pazudis - to autors vairs netiek uzrādīts vispār. Radionovs apgalvo, ka sadarbību ar Krievijas aģentūru esot pārtraucis. Neskatoties uz to ziņas no viņa intervijām regulāri turpina pārpublicēt mediji Krievijā. Šo pētnieku atklāto sakritību Radionovs uzskata par rezultātu savam un kolēģu profesionālajam darbam.

VADIMS RADIONOVS, Radio Baltkom žurnālists: Kad mēs strādājam no Rīgas un gatavojam raidījumus par kādām konfliktsituācijām, mums kā neitrālajai pusei ir vienkāršāk iegūt informāciju. Mēs varam runāt ar DTR - tā saucamajām pašpasludinātajām republikām, varam runāt ar Ukrainas varas pārstāvjiem. Un vienā ziņu izlaidumā var būt visi šie viedokļi.
Ja viņi ņem tekstu, video, ieliek atsauci… Ok… Vai tas ir stāsts par propagandu - nezinu. Mēs darām savu darbu godīgi. Jūs varat to visu atvērt, paskatīties. Arī manus raidījumus varat atvērt un paklausīties. Man par nevienu no raidījumiem nav kauns.

Krievijā mediju vide mainās un aizvien lielāka loma būs tam saturam, ko Krievijai derīgā izpildījumā gatavos žurnālisti Eiropā. Tā secināts šonedēļ publicētajā Igaunijas specdienesta KaPo gada pārskatā. Igauņu analītiķi norāda uz Krievijas plānu veidot plašu krieviski strādājošu multimediju tīklu Eiropā.

JĀNIS SĀRTS, NATO izcilības centra direktors: Tas pamat mērķis ir, lai piedotu ziņai ticamību, pateikt, ka šī ziņa nenāk no kāda no Krievijas avotiem, bet nāk no ārpuses. Amerikāņi jeb kanādiešu pētnieki, jeb Latvijā kāds. Un tas iedod to leģitimizāciju. Jo arī Krievijā notiek šī te uzticības medijiem zušana. Līdz ar to viņiem nepieciešama papildus leģitimitāte, lai šis stāsts izklausītos ticams un tāpēc ir šādas vietnes, atsauces avoti, kas it kā ir pasniegti kā - šis ir tas īstais. Un ne tikai mēs, bet arī viņi paši tā domā.

JĀNIS BUHOLCS, Vidzemes augstskolas docents: Kā tāds nosacīti mazietekmīgs medijs patiesībā kļūst ļoti ietekmīgs ārpus Latvijas robežām. Viņš ir šis te zobrats, svarīgā detaļa, kas piedalās viedokļu transformēšanā un pastiprināšanā ārpus Latvijas.
Kādam iemeslam ir jābūt, lai tāds mazietekmīgs medijs pie tādas lomas nokļūtu, ir jābūt. Vai ne? Tas vienkārši tā pat nenotiek?
Nu, tā vienkārši nenotiek. Bet to, kas tur ir aiz tā slēpjas, kādas tur ir tās vienošanās vai kas tamlīdzīgs, tas, protams, nav acīmredzami. Tas ir cita veida izmeklēšanas darbs. Tas, ko mēs esam secinājuši ir, ka te ir ļoti daudz lietas, kas aizdomīgi sakrīt un tas ir kaut kas, kas piesaista uzmanību un kas tā kā mudina sekot tam līdzi un saprast, kas aiz tā visa varētu būt.