Saņemti oficiāli paziņojumi par "Nord Stream 2" gāzes vadu būvniecību

Latvija saņēmusi Krievijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas oficiālus paziņojumus par "Nord Stream 2" gāzes vadu būvniecību Baltijas jūrā atbilstoši konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" prasībām, liecina paziņojums Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) mājaslapā.

Birojā skaidro, ka projektā plānots izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums pieejams tiešsaistē "nord-stream2.com". Rakstiskus komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus, tostarp viedokli par ietekmes uz vidi novērtējuma aspektiem VPVB var iesniegt līdz 2017.gada 15.jūnijam.

Kā ziņots, ''Nord Stream 2'' būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 km attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka ''Nord Stream 2'' divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt tās nākotnes gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. "Nord Stream" gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nord Stream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā "Nord Stream", un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.