Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas iecirkņa mācītāju sanāksmē spriests par mācītāja Jura Rubeņa grāmatu satura atbilstību baznīcas mācībai, un šajā kontekstā ticis skarts arī jautājums par Rubeņa vietu baznīcā.
Mācītājs Indulis Paičs savā ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" norādījis, ka LELB Rīgas iecirkņa prāvesta Krista Kalniņa sasauktajā sanāksmē ticis skarts jautājums par to, ka Rubenis būtu jāizslēdz no baznīcas par viņa "maldu mācībām un praksēm".
Paičs notikušo vērtē kritiski un ar sarkasmu, salīdzinot to ar Bībelē aprakstīto Jēzus nodošanu krustā sišanai. Viņš norāda, ka sanāksmē Rubenim tika mēģināts pārmest dažādas lietas, dažbrīd vairāk gan kritizējot nevis pašu mācītāju, bet autorus, uz kuriem Rubenis atsaucas. Tāpat izskanējusi ideja šo jautājumu aicināt skatīt LELB bīskapiem. "Tas viss būtu smieklīgi, ja vien nenotiktu tepat, Rīgas baznīcu pagrabos," savā ierakstā norāda Paičs.
Paičs pauž, ka sanāksme noritējusi emocionālā gaisotnē, nevis kompetenti analizējot šo jautājumu.
Savukārt Kalniņš aģentūrai LETA sacīja Paičs izdarījis ļoti pārsteidzīgus un emocionālus secinājums par sanāksmē notikušo. Viņš gan atzina, ka sanāksmē apspriestas Rubeņa grāmatās paustās idejas un ka izskanējis arī viedoklis, ka, ja Rubenis paliek pie šīm idejām, tad viņam būtu jādomā, vai viņš paliek vai nepaliek baznīcā. Tomēr nekāds lēmums šajā jautājumā nav pieņemts, un Rīgas iecirkņa pārziņā arī nav ne vienu atstādināt vai atskaitīt, norādīja Kalniņš.
Sanāksme bija LELB Rīgas iecirkņa mācītāju kārtējais konvents mēneša otrajā otrdienā, skaidroja Rīgas iecirkņa prāvests. Tēma konventam radās pirms vairākiem mēnešiem, kad tika izdota Rubeņa grāmata "Viņš un viņa" un kad arī ārpus baznīcas notika kontroversiāla diskusija, vai šajā darbā paustās idejas ir savienojamas ar to kristīgo mācību, kuru līdz šim esam izpratuši, skaidroja Kalniņš.
Iepriekš šo jautājumu savā starpā pārrunāja mācītāji, arī draudzes locekļi sāka uzdot jautājumus. Līdz šim nav bijis foruma, kurā rīkot diskusijas par to, kas tiek rakstīts un mācīts Rubeņa izdotajās grāmatās, norādīja prāvests.
Otrdien notikušajā sanāksmē viena no tēmām bija paskatīties uz vienu no Rubeņa sākuma darbiem, kurā runāts par kristīgo meditāciju un paustās domas arī radījušas satraukumu. Kalniņš gan neprecizēja, par kādām konkrētām lietām ir domstarpības, norādot, ka tie ir dziļāki teoloģiski jautājumi.
Viņš akcentēja, ka "kā mācītāji nejūtamies labi, esam noskumuši un satraukti", ka mums ir atšķirīga izpratne ar "visiem mums tik svarīgu mācītāju kā Rubenis". Atšķirīgais skatījums rada apjukumu mācītāju un baznīcēnu vidū, pauda Kalniņš.
Konventā izskanēja dažādi viedokļi, kā turpināt šo diskusiju procesu. Bija cilvēki, kas uzskatīja, ka vajag uzreiz to nodot LELB Bīskapu kolēģijas pārraudzībā, lai tā īstenotu tālāko procesu vai nolemtu šī jautājuma skatīšanai izveidot teoloģisku komisiju. Izskanēja arī radikālāks viedoklis, jo bija mācītāji, kas vēlējās norobežoties no Rubeņa paustā, un, ja viņš neatkāpjas no baznīcas mācībai neatbilstošas mācības, Rubenim būtu jādomā, vai viņš paliek vai nepaliek baznīcā. Taču tas bija tikai viens no viedokļiem, akcentēja Kalniņš.
Nolemts pašu Rubeni uzaicināt uz konventa sēdi, lai viņš izskaidro un pamato savu viedokli, jo varbūt tas tiekot pārprasts - tādā gadījumā mācītāji varētu Rubenim arī atvainoties. Jāsaprot, vai viņa atziņas ir saskaņā ar evaņģēliski luteriskās baznīcas mācību, vai arī tas ir kaut kas jauns, kas nav atbilstošs baznīcas mācībai, norādīja Rīgas iecirkņa prāvests.