Valsts biotopus uzraudzīs Juris Jātnieks
Dabas aizsardzības pārvalde, kas šogad sāk apgūt Eiropas Savienības atvēlētos astoņus miljonus eiro Latvijas dabas vērtību apzināšanai, tikusi pie jauna priekšnieka. Iestādi līdz ar biotopu kartēšanu un pārējiem vides aizsardzības projektiem turpmāk vadīs Juris Jātnieks.
Jau ilgāku laiku valdības darba kārtībā ir valsts pārvaldes reformēšanas iecere, kas ietver arī ļoti mazo iestāžu reorganizāciju. Dabas aizsardzības pārvaldes gadījumā tā varētu būt apvienošana ar Valsts vides dienestu. Taču Juris Jātnieks amatā neesot nācis, lai piedalītos iestādes likvidācijā: «Neesmu tas kapteinis, kas grib pamest kuģi. Gluži otrādi - gribu padarīt to stiprāku un drošāku.»
Vides aizsardzības nozares cilvēki ar konkursa rezultātiem esot apmierināti. Vides žurnāliste Anitra Tooma stāsta, ka Jātnieks ir sakarīgs cilvēks. Tāds, kuram patiešām rūp daba, nevis tikai projektu naudas apgūšana.
Dzīvesgājuma apraksts vēsta, ka Jātnieks ir diplomēts biologs ar 20 gadu darba pieredzi valsts pārvaldē. Viņš bijis Teiču dabas rezervāta vadītājs, pildījis arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieka pienākumus. Līdzšinējā darba cēlienā vadījis Natura 2000 teritoriju nacionālās aizsardzības un apsaimniekošanas programmu.
Kādēļ iepriekšējā iestādes vadītāja Sandra Bērziņa atstāja ģenerāldirektora amatu, īsti nav zināms. Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu - pēc pašas iniciatīvas personisku apsvērumu dēļ. Taču skaidrs, ka šī nav viegli vadāma iestāde. Četras reģionālās administrācijas, intrigas, savstarpēji karojoši spārni, daudz naudas. Tagad ar šo saimniecību būs jātiek galā Jurim Jātniekam. Turklāt apgūstamo līdzekļu daudzums strauji augs, jo sākas Latvijas biotopu kartēšanas projekts, kas bažīgus dara visus zemes un mežu īpašniekus. Biologu atrasts un iegrāmatots vērtīgs biotops turpinājumā var kalpot par pamatu mikrolieguma noteikšanai un saimnieciskās darbības ierobežošanai. Jaunais ģenerāldirektors gan aicina uz šo projektu paraudzīties no cita skatu punkta. Jebkuram saimniekam, vai tas būtu zemnieks, meža īpašnieks vai valsts, ir jāzina, kas viņam pieder. Cits jautājums, ko tālāk darīt ar iegūtajiem rezultātiem, un tas jau būs politisks lēmums. Iepriekš neoficiāli minēts, ka aizsargājamu teritoriju apjoms valstī varētu pieaugt par 7%, pret ko lauksaimnieki un mežsaimnieki ir noskaņoti visai kritiski. Juris Jātnieks vēl nav gatavs to komentēt. Vispirms pašam jāapzina sava jaunā darba saimniecība. Attiecībā uz iestādi viņam padomā vairākas izmaiņas, pirmām kārtām jāvienkāršo administratīvās procedūras. Jāpanāk, lai cilvēki no papīra darbiem pievērstos reālam darbam dabā, strādātu tuvāk aizsargājamām teritorijām.