Slimnīcas uzlabo zaļo koridoru
Izmantojot zaļo koridoru, ar aizdomām par onkoloģisku slimību uz konsultāciju Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā katru nedēļu ierodas vidēji 68 pacienti, no kuriem aptuveni 72 procentiem onkoloģiskā diagnoze tiek apstiprināta.
Latvijas Onkoloģijas centra un Veselības ministrijas pārstāvji apsprieda pacientiem ar aizdomām par vēzi paredzētā zaļā koridora līdzšinējo darbību un nepieciešamos uzlabojumus, un galvenais secinājums ir šāds: zaļā koridora ieviešana ir sākusies veiksmīgi, taču sistēma vēl ir pilnveidojama. Slimnīcas speciāliste Aija Lietiņa stāsta, ka oktobrī, kad zaļais koridors uzsāka darbību, pacientu sadalījums - kuriem aizdomas par onkoloģisku saslimšanu apstiprinās un kuriem ne - bija pavisam citāds - onkoloģiska slimība tika atklāta vien nepilniem 60 procentiem pacientu, jo liela daļa pacientu uz konsultāciju pie speciālista ieradās neizmeklēti. «Pašlaik gadījumu skaits, kad pacients ierodas uz konsultāciju neizmeklēts, ir ievērojami sarucis, par ko lielā mērā jāpateicas speciālā tālruņa administratoru ieguldītajam izglītojošajam darbam, skaidrojot ģimenes ārstiem un pašiem pacientiem, kas ir nepieciešams, lai pacients varētu izmantot zaļo koridoru,» stāsta A. Lietiņa. Ministru kabineta noteikumi, kas regulē zaļā koridora darbību, nosaka, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību ģimenes ārstam pacients vispirms jānosūta uz visiem nepieciešamajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un tikai pēc tam - jau ar izmeklējumu rezultātiem un ģimenes ārsta nosūtījumu rokās - pacientam jādodas uz konsultāciju pie onkoloģijas speciālista, lai ceļš līdz diagnozei un ārstēšanai būtu ātrāks. Zaļais koridors ir sistēma, kas pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību ļauj desmit darba dienu laikā saņemt speciālista konsultāciju, tikpat ātri tikt arī uz nepieciešamajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un, ja aizdomas par vēzi apstiprinās, mēneša laikā no pirmās speciālista konsultācijas uzsākt ārstēšanu.
Pie zaļā koridora sistēmas uzlabošanas strādā arī Stradiņa slimnīca, kas īsteno efektivitātes pasākumus, lai uzlabotu slimnīcas darbu, tostarp arī pacientu ar aizdomām par vēzi izmeklēšanu. Darbinieku komanda plāno rosināt uzlabojumus zaļā koridora darbībā. Tā būtība ir spēt izmeklēt nosūtītos pacientus ar aizdomām, ka pacientam ir vēzis, desmit dienu laikā, bet pēc tam mēneša laikā piedāvāt jau konkrētus ārstniecības risinājumus. Slimnīcas darbinieki grib ierosināt veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu diagnostikas speciālistiem pašiem nosūtīt pacientu uz speciālista konsultāciju, lai pacientam atkārtoti nebūtu jādodas pie ģimenes ārsta saņemt šo nosūtījumu. Šādi slimnīca uzņemas atbildību par katru pacientu visa primārās onkoloģiskās diagnostikas procesa laikā. «Vienmēr ir pastāvējusi problēma - laika periods no brīža, kad ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu savam pacientam, līdz brīdim, kad tiek uzsākta ārstēšana,» saka Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas virsārsts kolorektālajā ķirurģijā Sergejs Ļebedkovs, «pašlaik pēc endoskopijas vai radioloģiskās izmeklēšanas pacientam vēlreiz jāiet pie ģimenes ārsta, lai saņemtu pieteikumu pie speciālista, bet mūsu priekšlikums ir, lai pacientu - ja viņam izmeklējumā ir redzamas aizdomas vēža saslimšanai - varētu uzreiz novirzīt pie onkoloģijas speciālista un jau mēneša laikā pacientam būtu zināms ārstēšanas plāns.» Ārsti par pacientu uzņemtos atbildību, un - svarīgākais - pacients ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu nepazustu no ārstu redzesloka - jo īsāks ceļš līdz ārstēšanai, jo veiksmīgāka tā ir.