Tūkstotis – iecienīts algas cipars ministrijās
Liela pārsteiguma nav, tā varētu teikt par aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskoto informāciju par ministriju darba algām. Tomēr ievērības cienīgs ir fakts, ka praktiski visās ministrijās ir liels to ierēdņu skaits, kuri saņem algas virs tūkstoš latiem vai pat tuvu diviem tūkstošiem.
Šoreiz 4ATA pārstāvis Neo tīmeklī publiskojis algu sarakstus, atklājot arī ierēdņu vārdus un uzvārdus.
"Oi, nu kā es tā varēju kļūdīties? Ieliku failus ar visiem vārdiem. Neko darīt, acīmredzot šī nedēļa būs pilnās atklātības nedēļa," sociālajā tīklā Twitter publiskojot ministriju algas, bilst Neo. Tagad publiski pieejamie algu saraksti ministrijās ir līdz šim lielākais informācijas apjoms no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas.
Nevis simtlatnieki, bet tūkstošlatnieki
Ja tūkstošiem Latvijas cilvēku strādā tā sauktajā simtlatnieku programmā, tad ministriju algu saraksti atklāj, ka ievērojamu daļu ierēdņu varētu saukt par tūkstošlatniekiem. Praktiski visās ministrijās vairākiem desmitiem ierēdņu algas ir virs tūkstoš latiem (tiesa, publiskotajā informācijās tās ir norādītas bruto, tātad pirms nodokļu nomaksas), un tās tik lielas ir bijušas gan 2008. gadā, gan 2009. gada nogalē, kad valstī jau bija ieslēgts taupīšanas režīms.
Uz kopējā fona īpaši izceļas Finanšu ministrija, kur vismaz 63 darbiniekiem algas aprēķinātas virs 1000 latiem (pēc Neatkarīgās aprēķiniem, lielākajai daļai arī pēc nodokļu nomaksas alga neto būtu virs šīs summas), četriem ierēdņiem – virs 2000 latiem. Šādas algas norādītas vēl pagājušā gada nogalē, un visa gada garumā tās nav būtiski sarukušas, gluži otrādi – atsevišķos mēnešos tās ir pat dubultojušās, iespējams, prēmiju dēļ, kā arī, protams, vairāku tūkstošu latu atalgojums uzrādās tiem cilvēkiem, kuri pārtraukuši darba attiecības un saņēmuši kompensācijas.
Būtisks atalgojuma pieaugums Finanšu ministrijā piedzīvots 2008. gadā, kad atalgojums lielam skaitam darbinieku pieaudzis pat par vairākiem tūkstošiem latu (2008. gada aprīlī ministrijas vadošo darbinieku alga sasniedza 8540 latus, 9267 latus un pat 10 563 latus).
Labklājības ministrijā algas virs tūkstoš latiem (bruto) ir ap 50 darbiniekiem, bet vienam – virs 2000 latu, un tas ir valsts sekretārs. Līdzīga situācija ir arī citās ministrijās. Algu sarakstos parādās vairākas personas, kuras strādājušas it kā vienu vai pāris mēnešus un saņēmušas vairāku tūkstošu latu algas.
Attiecīgi atalgo
Lai gan Aizsardzības ministrija (AM), kas vienīgā publiski reaģējusi uz publiskotajiem algu sarakstiem, apgalvo, ka "dati par 2008. un 2009. gadu apliecina, ka ministrijā ir veikts apjomīgs darba samaksas samazinājums", algu saraksti rāda: vismaz 60 darbinieki saņēma virs tūkstoš latiem lielu algu. Jāpiekrīt ministrijai – algu samazinājumu var uzskatīt par būtisku, jo atskaites punkts, proti, iepriekš saņemtā alga, ir bijis ļoti augsts, piemēram, kāds ierēdnis 2008. gada vasarā saņēma vairāk nekā piecus tūkstošus latu, tagad – virs 2000.
"Viena no AM būtiskām atšķirībām ir tā, ka daudzi ierēdņi daļēji vai pilnībā strādā starptautiskā vidē un līdzdarbojas NATO struktūrās, kas tiek attiecīgi atalgots," skaidro Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne.
Arī Ārlietu ministrijā atalgojuma sarakstā ir persona, kurai alga vēl 2009. gadā bija vairāk nekā 3000 latu, taču, kā skaidro ministrijā, tas ir speciālai misijai piesaistīts speciālists. Virs 2000 latiem pagājušajā gada novembrī ĀM pelnīja pieci cilvēki.
Zelta laiki – krīzes sākums
Arī citās ministrijās ievērojams skaits cilvēku turpina saņemt lielas algas – Valsts kancelejā kopumā 25 darbinieku atalgojums pērnā gada nogalē bija lielāks par 1700 latiem. Savukārt vairākiem darbiniekiem tas pārsniedzis 2000 latu. No publiskotajiem datiem var secināt, ka zelta laiki ministrijās bija, sākot no 2008. gada vidus, kad algas sasniedza astronomiskus apmērus un kad ministrijas algām tērēja miljonus.
Piemēram, Ekonomikas ministrijā vidējais atalgojums 2008. gada jūnijā bija 1282,81 lats un tā līdz gada beigām. Zīmīgi, ka tās vidējais atalgojums 1000 latu atkārtoti pārsniedza 2009. gada maijā, jūnijā un jūlijā. Uz kopējā fona īpaši izceļas bijušais EM valsts sekretārs Anrijs Matīss, kas mēnesī saņēmis pat 21 083 latus (no saraksta var secināt, ka tas nav atlaišanas pabalsts, jo viņš turpina vēl strādāt), kā arī valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, kas vēl 2009. gada jūlijā saņēmis 14 321 latu (arī turpina strādāt), bet viena departamenta direktors jūnijā saņēmis 11 900 latu.
Arī likvidētā Bērnu ministrija
Algu sarakstos figurē arī jau likvidētā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kura vismaz par atlaišanas pabalstiem noteikti nevarēja sūdzēties. Atsevišķi ministrijas ierēdņi 2009. gada jūnijā saņēmuši pat četrkāršu kompensāciju. Tā, piemēram, valsts sekretāre Iveta Zalpētere pērn jūnijā saņēma 12 099,23 latus, bet jau no septembra viņa sāka strādāt citā valsts iestādē. Līdz ministrijas likvidēšanai vairākas amatpersonas tur saņēma virs 2000 latiem pat vēl krīzes karstumā. Par to liecina arī fakts, ka mēnesi pirms ministrijas reorganizācijas tajā strādāja 92 cilvēki un vidējais atalgojums bija 1510,16 lati.
