Telšu pilsētiņa protestu beigs darba svētkos - 1. maijā
Telšu pilsētiņa iepretim Ministru kabinetam atgādina sabrukušu impēriju.
Vēl šā gada janvārī tā bija uzplaukuma virsotnē – alejā nakšņoja aptuveni divdesmit protestētāju, un ik vakaru pie viņiem uz diskusijām ieradās pārdesmit iedzīvotāju. Komūnas iemītniekus spārnoja cerība, ka pavasarī teltis pletīsies līdz Brīvības piemineklim.
Šobrīd no spožuma atlikušas vien divas teltis, pavards un malkas strēķītis. Sniega zārki nokusuši, nojumi un plakātus no koku stumbriem nopūtis vējš, bet cilvēki izčibējuši.
"Ir, ir vilšanās sajūta," saka teoloģijas students Jānis, kurš komūnā nodzīvojis četrus mēnešus. "Visu laiku gribēju iet prom. Atliku, atliku, beigās nolēmu, ka telti savākšu tad, kad būs plus desmit grādi, jo cerēju, ka tad gan te būs cilvēku ka biezs. Ziemā taču daudziem par apkuri parādi saradās, joprojām met cilvēkus no dzīvokļiem ārā, bet redzi, ka šurp neviens nenāk," nopūšas Jānis. Aktīvistu grupiņa no Ventspils gan solījusi kaut kad pievienoties, taču maza cerība, ka viņi ieradīsies. Arī māte daba pielikusi roku komūnas postīšanā – lielais vējš pa gaisu aiznesis telti un noplēsis arī plakātus. "It kā pateica – davai, tinieties!" nosmej Jānis. Tikmēr Juris domīgi ievelk cigaretes dūmu un sēž klusēdams. Uzmana tējkannu. Malku protestētājiem joprojām gādā zemnieks Jānis no Limbažiem. Tas pats, kurš gada sākumā arī pāris dienas pavadīja iepretim Ministru kabinetam, taču telts vietā izvēlējās nakšņot savā džipā.
Jānis pa dienu mācās teoloģijas fakultātē un strādā Sporta muzejā, bet vakaros atgriežas alejā. "Ai, pašam vairs nav ticības, ka kaut kas mainīsies. Arī garāmgājēji izsaka atbalstu, bet netic, ka protests kaut ko mainīs. Ziemā bija spītība, sals, pret ko cīnīties, bet tagad cilvēkiem gribas parciņā pastaigāties. Liela daļa arī aizbraukusi uz ārzemēm," prāto Jānis. Viņš nolēmis 1. maijā nojaukt telti un izbeigt komūnas eksistenci.
Sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aivars Freimanis uzskata, ka protesta akcija nedz politiķiem, nedz sabiedrībai neko nav iemācījusi. "Tur protestēja cilvēki, kuriem nebija darba, viņi gribēja gūt personīgu labumu bez jelkāda virsuzdevuma," saka A. Freimanis. Kā vienīgo akcijas ieguvēju sociologs min komūnas dibinātāju Gintu Gaiķēnu, kurš atradis darbu. "Viņš bija pragmatiskāks nekā citi, tāpēc arī panāca, ko gribēja," saka A. Freimanis. Eksperts uzsver, ka amatpersonas, kuras ciemojās pie protestētājiem, nepiedāvāja reālu palīdzību, bet runāja frāzēs. Tāpēc sabiedrība izvēlējās citus izdzīvošanas modeļus, nevis pievienojās telšu pilsētiņai.