Dzelzceļš atgūst kravas
Šā gada martā paātrinājies pa uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms.
2017. gada 1. ceturksnī LDz sācis atgūt tādu pašu pārvadājumu apjomu, kāds bija 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais pārvadājumu apjoms 1. ceturksnī bijis 14,1 miljons tonnu kravu jeb par 8,1% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Tobrīd situācija bija drūma, jo 2016. gada 1. ceturkšņa rādītājs LDz bija 13 miljoni tonnu kravu jeb -20,6% pret 2015. gada 1. ceturksni. Tajā brīdī bija vieta pesimistiskiem aprēķiniem par to, kas notiktu, ja kravu apjoma samazināšanās turpinātos visu 2016. gadu. Īstenībā 2016. gada 2. un 3. ceturksnī nekādu izmaiņu kravu apjomā attiecībā pret 2015. gada vidu vairs nebija, bet 4. ceturksnī sākās kravu apjoma pieaugums pret 2015. gada 4. ceturkšņa pietiekami augsto bāzi. Tagad salīdzinājuma bāze mazāka, bet toties pieaugums straujāks.
Kravu pieaugums martā apsteidz pieaugumu caurmērā 1. ceturksnī un velk uz augšu visa ceturkšņa rādītāju. Pieaugums šā gada martā pret pērno martu ir +12,8%, sasniedzot 4,8 miljonus tonnu mēnesī. Tas liecina, ka pieauguma pamats nav sals Krievijā, lai gan pagājušajā gadumijā tas patiešām deva atspēriena punktu dzelzceļa kravu pieaugumam Latvijā. Proti, sals Krievijas Tālajos Austrumos apturēja ogļu eksportu caur turienes ostām un lika pagriezt pa 180 grādiem apmēram divus simtus ešelonu ar ogļu kravām, kas nonāca Latvijas ostās. Ja tagad Krievijas ogļu tranzīts Latvijā ir vēl lielāks, tad tam ir kādi citi iemesli, kas slēpjas Krievijā vai pasaules energoresursu tirgū. Šie iemesli ir patiešām iespaidīgi, jo tieši akmeņogļu pārvadājumi šā gada martā pret pērno martu auguši par 64% un sasnieguši 2,2 miljonus tonnu. Ar šāda pavērsiena skaidrošanu labāk nepārsteigties. Vēl tikai pāris gadus atpakaļ bija ļoti populāri izrādīt satraukumu par pārāk augstu īpatsvaru oglēm Latvijas tranzītkravu kopapjomā un aicināt LDz un ostas šīs kravas diversificēt. Lai gan nav pierādījumu, ka ogļu pārvadājumu sarukums bija šādu pamācību sekas, tas tomēr brīdina, ka preču plūsmas neseko teorētiskiem pieņēmumiem par to, kādām šīm plūsmām jābūt.
Kopumā ņemot, kravu apjoms no sarukuma pagājušā gada sākumā pārgājis uz svārstībām šā gada sākumā. Piemēram, martā pārvadātie 389 tūkstoši tonnu minerālmēslu atbilst +23,5% pret 2016. gada martu, taču ceturksnī pārvadātie 1,04 miljoni tonnu minerālmēslu uzrāda -4% pret salīdzināmo ceturksni. Melno metālu pārvadājumos turpretī ceturksnī kopumā +25% pret 2016. gada 1. ceturksni, taču martā jāatzīst -16% pret pagājušā gada martu.