Ja notiks kavēšanās ar Latvijas paviljonu "World Expo 2010" un tas netiks pabeigts laikā, un pie tā būs vainojams "Aerodium", uzņēmumam tikšot piemērots līgumsods par katru nokavēto dienu 12 000 latu apmērā, šodien valdību informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.
Ozols norādīja, ka Latvijas paviljons izstādē "World Expo 2010" netiks atvērts apmeklētājiem, kā paredzēts, 1.maijā, bet būs redzams tikai vizuāli. Paviljona iekštelpas tikšot pabeigtas līdz maija vidum.
Kā ziņots, Latvijas dalība izstādē "World Expo 2010" izmaksās 2,55 miljonus latu, liecina SIA "Aerodium" sagatavotā "World Expo 2010" izdevumu tāme.
Ķīnā pilnas slodzes vadības funkcijas veic pieci līdz septiņi cilvēki, savukārt kā strādnieki tiek līgti 300 līdz 1000 ķīniešu, kas strādā trijās maiņās, mēnesī saņemot aptuveni 100 eiro (70 latus), sacīja Beitāns.
Projekta menedžera un tehnoloģijas un paviljona būvniecības vadītāja, kas ir arī vienlaikus "Expo 2010" vadītāja vietnieks, neto alga mēnesī ir 1500 lati, un abiem darbs tiek nodrošināts uz 13 mēnešiem. Savukārt finanšu kontroliera un tehnoloģijas un paviljona būvniecības vadītāja, kas vienlaikus ir "Expo 2010" vadītāja vietnieka palīgs, neto alga mēnesī ir 1000 latu, viņiem darbs ir plānots 11 mēnešus.
Lielāko izdevumu sadaļu tāmē veido vēja tuneļa izveide, kas izmaksās 1 650 575 latus. Gaisa akrobātu priekšnesumu nodrošināšana atvērtajā tunelī virs Latvijas paviljona izmaksās 161 562 latus, savukārt Latvijas paviljona un vertikālā vēja tuneļa darbības un paviljona apmeklētāju apkalpošanas nodrošināšana izstādes laikā izmaksās 587 675 latus, bet reklāmas un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana izmaksās 150 187 latus.
Lai Latvija varētu piedalīties "World Expo 2010", VAS "Latvijas Dzelzceļš", valdības mudināta, ziedoja 1 700 000 latu, bet otrs lielākais ziedotājs - "Ventspils brīvosta" - 450 000 latu.
Uz jautājumu, vai Rīgas brīvosta ziedos naudu Latvijas dalībai "World Expo 2010", ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) norāda, ka Ministru kabinets vairākkārt ļāvis Rīgas brīvostai ziedot, tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka joprojām nav skaidri šī ziedojuma juridiskie aspekti.
"Šīs nianses pagaidām tiek skaidrotas, tomēr neesmu gatavs komentēt, kurš uzņēmums stāsies Rīgas brīvostas vietā, ja gadījumā viņiem neļaus ziedot," norāda Kampars.