Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas ļauj mediķus nodarbināt virs normālā darba laika un nemaksāt par virsstundām.
Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums, apstrīdot Ārstniecības likuma 53. prim pantu, kas regulē virsstundu darbu. Šī norma ir diskriminējoša un pārkāpj vienlīdzības principu. Šis likums noteic, ka ārsti var strādāt pagarinātu normālu darba laiku, tas ir, 40 stundu darba nedēļas vietā 60 stundu, un atšķirībā no citiem amatiem mediķiem par šīm faktiski virsstundām netiek samaksāts saskaņā ar Darba likumu. Ar pieteikumu ārsti aicina tiesu atcelt esošo normu jau no tās pieņemšanas brīža - 2009. gada 1. jūlija.
«Mēs nevēlējāmies, lai šis jautājums tiktu pārvērsts kā tūkstošiem dažādu mediķu cīņa ar darba devējiem par taisnīgiem darba apstākļiem un taisnīgu darba samaksu,» tā Neatkarīgajai lēmumu vērsties Satversmes tiesā pamato Latvijas Ķirurgu asociācijas vadītājs Haralds Plaudis. Atsevišķu medicīnas iestāžu darbinieki ir sākuši cīņu un ir jau panākuši, ka slimnīcas, piemēram, Rīgas Dzemdību nams, ārstiem un vecmātēm maksās par virsstundām, taču tas nenotiek visās slimnīcās un būtiski - likums joprojām nav mainīts. To uzsver Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe - dzemdību speciāliste Vija Veisa: «Kad Ārstniecības likumā pieņēma izmaiņas par normālo pagarināto darba laiku, tas bija krīzes risinājums. Taču mēs pēdējos gados dzirdam, ka mūsu valstī nav krīzes. Mēs dzirdam, ka vidējā darba samaksa pieaug, pieaug deputātu atalgojums, kam ir konsekventi iezīmēta budžeta daļa. Kāpēc neliela sabiedrības daļa, kas dara ļoti nozīmīgu darbu, aizvien turpina strādāt un saņemt atalgojumu kā krīzes režīmā?» Mediķu ieskatā, Ārstniecības likuma norma ir diskriminējoša, jo piemaksas nav iespējams piemērot, un tam nav saprātīga juridiska izskaidrojuma. Arī Bērnu slimnīcas bērnu ķirurģe Zane Ābola uzsver, ka šis jautājums beidzot ir jāatrisina valstiskā līmenī, lai to nevajadzētu darīt katram ārstam individuāli ar savu darba devēju, jo ārstniecības iestādēm arī nav pietiekami resursu, lai pašas samaksātu par visām mediķu nostrādātajām virsstundām.
Advokāts Ivo Klotiņš, kas pārstāv pieteikuma iesniedzējus, saka: mediķi prasa atcelt diskriminējošo normu no 2009. gada un teorētiski, ja šo normu atzītu par neatbilstošu Satversmei, tad mediķiem būtu jāizmaksā jau kopš 2009. gada neizmaksātā samaksa par virsstundām. Taču viņš arī uzsver: pašlaik galvenais mērķis ir panākt netaisnīgās normas atcelšanu, tāpēc par lietas finansiālajām niansēm netiek diskutēts.