Prasa nomainīt Latvijas Naftas tranzīta auditoru

© F64

Akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts (LNT) mazākuma akcionārs sabiedrība Global Oil Services pieprasījusi nomainīt LNT auditoru, kurš iepriekš vairākus gadus auditējis arī LNT dominējošo akcionāru – akciju sabiedrību Ventbunkers.

Akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts (LNT) mazākuma akcionārs sabiedrība Global Oil Services pieprasījusi nomainīt LNT auditoru, kurš iepriekš vairākus gadus auditējis arī LNT dominējošo akcionāru - akciju sabiedrību Ventbunkers.

Global Oil Services pauž bažas, ka auditors Ernst&Young Baltic, vairākus gadus pēc kārtas auditējot LNT dominējošo akcionāru akciju sabiedrību Ventbunkers, revīziju nav veicis pienācīgi. Global Oil Services bažas radījuši portālā pietiek.com nesen publicētie materiāli, kas «norāda uz iespējamu naudas līdzekļu izsaimniekošanu a/s Ventbunkers 2013., 2014., 2015. gados un rada pamatotas aizdomas arī par veikto revīziju kvalitāti un atbilstību likuma normām».

Ņemot vērā to, ka LNT un Ventbunkers vada vienas un tās pašas amatpersonas, turklāt LNT vadība jau ilgstoši pilnībā ignorē mazākuma akcionāru likumīgās tiesības, Global Oil Sevices «ir nopietns un pietiekams pamats uzskatīt», ka «līdzīga izsaimniekošana, iespējams, notiek» arī LNT, bet Ernst&Young Baltic, darbojoties LNT noteicošā akcionāra interesēs, «2016. gada revīziju veiks nepienācīgi un pat, iespējams, nelikumīgi».

Jāatgādina, ka nesen tiesa, konstatējot mazākuma akcionāru tiesību pārkāpumu, jau bloķēja LNT darbību.

Svarīgi ir tas, ka šie strīdi nebūt vairs nav vienas akciju sabiedrības akcionāru iekšējā darīšana, jo pēdējā laikā masu medijos regulāri tiek publicētas dažādu dokumentu kopijas, kas liecina - no Ventbunkera un tās satelītfirmas SIA Airtech nauda nonākusi pie politiķiem un to sabiedrisko attiecību konultantiem, kuri jau ļoti savlaicīgi sākuši gatavot priekšvēlēšanu kampaņas. Nauda no šīm kapitālsabiedrībām platā straumē plūdusi juridisko biroju un vārdā nenosauktu mediju kasēs, acīmredzot ar nolūku ietekmēt sabiedrisko domu.

Pēc ģenerālprokurora iniciatīvas, pārbaudi par šiem maksājumiem uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un materiāli pārsūtīti arī Valsts ieņēmumu dienestam.

Visas trīs nosauktās kapitālsabiedrības - LNT, akciju sabiedrība Ventbunkers un SIA Airtech - ir cieši saistītas. LNT un Ventbunkers padomes priekšsēdētājs ir pazīstamais Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kurš šos amatus ieguvis tikai un vienīgi Ģenerālprokuratūras prokuroru labvēlības dēļ, ieceļot viņu par arestētas mantas glabātāju. Abu akciju sabiedrību valdēs un padomēs darbojas R. Meroni uzticamības personas - brāļi Alvis un Jānis Hāzes, Aivars Stīvens Gobiņš, Diāna Jukna un ukrainiete Lidija Hitričenko.

Savukārt SIA Airtech ir R. Meroni firma, kuru viņš tur ar ārvalstu kompānijas - viņa paša pilnībā kontrolētās Britu Virdžīnu salās reģistrētās Eurocom International Limited - starpniecību. Uzņēmumu reģistra dokumenti liecina, ka stratēģiskos jautājumus SIA Airtech nosaka vienpersoniski R. Meroni.

Atbilstīgi Global Oil Services sniegtajai informācijai Ernst&Young Baltic auditējusi gan Ventbunkeru, gan LNT pēdējos četrus gadus, par kuriem tagad publiskos avotos parādījusies informācija, kas varētu liecināt tostarp par politisku pasākumu finansēšanu. No tā LNT mazākuma akcionārs secinājis, ka auditors nav pienācīgi un profesionāli izvērtējis darījumus ar «saistītajām un trešajām personām», un lūdzis LNT pilnsapulcē apstiprināt citu revidentu.

Tāpat LNT valdei tika lūgta informācija par LNT darījumiem ar zvērināta advokāta Jāņa Lozes biroju, Gintu LaiviņuLaivenieku, privātpersonu R. Meroni u.c. (šādi nosaukumi parādās pietiek.com publikācijās, kurās atspoguļotas Ventbunkera samaksātās naudas summas iepriekšminētajos gados) un šo darījumu ekonomisko pamatojumu.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja, LNT rīcībā vismaz vēl 2015. gadā bija 128 miljoni eiro brīvu līdzekļu - ne tikai Latvijas mērogiem vien galvu reibinoša summa.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais