Veido Bērnu māju – modeli seksuālās vardarbības izmeklēšanai

Bērna liecība seksuālas izmantošanas gadījumos var būt vienīgais pierādījums, kas var palīdzēt atklāt noziegumu, novērst tā atkārtošanos un pasargāt cietušo, Neatkarīgajai stāsta centra Dardedze juriste Laura Ceļmale. Viņa vada pilotprojektu Bērna mājas, lai ieviestu sadarbības modeli darbā ar seksuāli izmantotiem bērniem.

Neatkarīgā rakstīja, ka Tiesībsarga biroja eksperti, veicot izpēti, konstatēja, ka pašreizējā situācija seksuāli izmantotu bērnu nopratināšanā Latvijā nenodrošina bērniem saudzīgu attieksmi. Nepilngadīgas personas nereti tiek nopratinātas bērniem nepiemērotās telpās, turklāt nopratināšanas procesā trūkst vienotas un bērna labākajās interesēs balstītas pieejas, proti, bērnus nopratina, kā kurā situācijā sanāk, un tiesībsargs pat atklāja, ka nereti speciālu telpu trūkuma dēļ bērnus pratina darba kabinetos, kur strādā vēl vairāki citi izmeklētāji, kur citi kolēģi nāk un iet. Tiesībsargs vēl konstatēja, ka joprojām no seksuālās vardarbības cietušus bērnus pratina un iztaujā vairākkārt un dažādi speciālisti. Bērnam nereti nākas stāstīt par piedzīvoto daudzas reizes - policistiem, mediķiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem.

Latvijā seksuāla izmantošana ir izplatītākais pret bērniem veikto noziegumu veids - pēc Valsts policijas datiem, 2016. gadā visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (26 procentos gadījumu). Laura Ceļmale norāda: lai nopratināšanas procesā mazinātu bērnu atkārtotu traumēšanu un iegūtu pēc iespējas kvalitatīvākus pierādījumus kriminālprocesam, notikusi pirmā institūciju tikšanās, lai Rīgā un Rīgas reģionā uzsāktu pilotprojektu Bērna mājas sadarbības modeļa ieviešanai darbā ar seksuāli izmantotiem bērniem. «Stāstot par notikušo atkārtoti, bērns atkal tiek emocionāli traumēts, turklāt bērna nopratināšana bieži vien notiek novēloti, kad bērns jau sācis rehabilitācijas procesu. Bērna liecība seksuālas izmantošanas gadījumos var būt vienīgais pierādījums, kas var palīdzēt atklāt noziegumu, un būtiski, ka stāstījumu nesakritības gadījumā var rasties pamats bērna liecības apšaubīšanai,» uzsver L. Ceļmale.

Lai risinātu šīs problēmas, pagājušajā gadā Noziedzības novēršanas padome pauda atbalstu Bērna mājas sadarbības modeļa ieviešanai, paredzot 2017. gadā to kā pilotprojektu Rīgā un Rīgas reģionā. Islandē veidotais Bērna mājas modelis pašlaik darbojas desmit Eiropas valstīs, to skaitā arī Igaunijā un Lietuvā.

Bērna mājas modelis paredz savlaicīgu un profesionālu bērna nopratināšanu drošā un draudzīgā vidē, operatīvi iesaistot darbiniekus, kuri ir specializējušies seksuālu noziegumu izmeklēšanā. Bērnu uzklausa kvalificēts profesionālis, pratināšanas process tiek filmēts, un visi nepieciešamie speciālisti - izmeklētājs, prokurors, mediķis, advokāts, psihologs - vēro nopratināšanas translāciju atsevišķā telpā. «Izmeklēšanas darbs ar bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības, salīdzinot ar cita veida noziegumiem, no Valsts policijas viedokļa ir īpaši sarežģīts,» atzīst Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane. Policijas uzdevums šajās lietās ir vienlaikus iegūt kvalitatīvus pierādījumus un liecības, kas palīdzēs saukt pie atbildības nozieguma izdarītāju, bet tai pašā laikā maksimāli nepieļaut atkārtotu bērna traumēšanu, tāpēc policija atbalsta Bērna mājas ideju. Līdz gada beigām notiks iesaistīto institūciju ekspertu tikšanās, sadarbības modeļa darbības izstrāde, kā arī tā «izmēģinājums» sešu mēnešu laikā. L. Ceļmale aicina saprast, ka nosaukums Bērna māja nenozīmē, ka ir jāuzbūvē jauna ēka, jo tas ir sadarbības modelis, kas bērna labā saved visus speciālistus zem viena jumta.