Druķis atkāpjas. Par uzņēmuma naudu apmaksājis paša kāzu mielastu, sapircies dāvaniņas

MUĻĶĪGI SANĀCA. Par krimināllietu, kas pret Pēteri Druķi sākta par iespējamu mantas un naudas piesavināšanos, bija zināms jau 2014. gadā – vēl pirms viņa iecelšanas biroja vadībā. P. Druķis toreiz aģentūrai skaidroja, ka šī lieta ir veids, kā bijušais darba devējs risina civiltiesisku strīdu par, viņaprāt, pretlikumīgu darba attiecību pārtraukšanu. Ekonomikas ministrija nolēma riskēt © F64

Būvnieku un arhitektu aprindās pagājušajā nedēļā jau baumoja, ka Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktoram Pēterim Druķim nāksies atkāpties no amata. Par sava vecā kantora Inspecta Latvia naudu viņš apmaksājis paša kāzu mielastu un vēl sapircies dāvaniņas – sadzīves tehniku, gultu un citas jaunlaulātajiem nepieciešamas lietas. Piektdien viņš iesniedza atlūgumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Neapmierinātība ar P. Druķa darbu nozarē briedusi ilgāku laiku, un tā nav saistīta tikai ar viņa privātajām tiesu lietām. Tās ēnu uz biroju met jau kopš viņa stāšanās amatā 2015. gadā. Baumo, ka P. Druķim iepriekš Ekonomikas ministrijā bija gana spēcīga aizmugure Jurija Spiridonova personā. Tad ministre Dana Reizniece-Ozola pārvācās uz Finanšu ministriju un J. Spiridonovs līdz ar viņu padomnieka statusā.

Jau pagājušajā gadā vairāki būvniecības nozares spēlētāji rakstīja sūdzības Latvijas Būvniecības padomei, ekonomikas ministram, premjeram, «apšaubot BVKB un tās direktora spēju kompetenti un profesionāli izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus». Īpaši uzsvērts, ka «BVKB un tās direktora publiskā komunikācija ar sabiedrību presē vērtējama kā neprofesionāla un tāda, kas sabiedrībā var radīt nepareizu izpratni gan par pašu būvniecības procesu, gan publisko ēku drošuma līmeni un iespējamajiem veselības un dzīvības apdraudējumiem». Gan Rīgas cirka, gan koncertzāles Palladium slēgšana nebija tehniski un juridiski korekti pamatota. Bažas toreiz paustas arī par ekspertu trūkumu birojā, viņu kvalifikāciju un nelietderīgiem tēriņiem. Vēstuli parakstīja Latvijas Arhitektu savienība, Būvinženieru savienība, vairāki uzņēmumi, to vidū arī Inspecta Latvia, ar kuru P. Druķis tobrīd jau tiesājās matrača un pārējo par iepriekšējās darbavietas naudu sapirkto mantu dēļ. Ministrija pēc vēstules saņemšanas ar P. Druķi veica audzinošas pārrunas. Vēl nesen BVKB veikts arī audits, bet finanšu iztrūkumi nav atklāti.

Taču tiesa kādu laiku vēl turpināsies, un nelabvēlīgie spriedumi, ekonomikas ministra ieskatā, rada reputācijas riskus iestādei - met ēnu uz biroju. Tāpēc P. Druķa lēmumu atstāt amatu ministrs A. Ašeradens sauc par godavīra rīcību. Darba attiecības pārtrauktas, pusēm vienojoties.

Kā informē Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis, jaunākais spriedums tiesvedībā starp Inspecta Latvia un tās kādreizējo darbinieku P. Druķi ir pārsūdzēts kasācijas kārtībā. Kopumā lieta esot apjomīga un komplicēta - 11 prasījumu prasībā un seši prasījumi pretprasībā. P. Druķim, piemēram, izdevies piedzīt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Savukārt Inspecta Latvia ir tiesīga piedzīt zaudējumus 14 500 eiro apmērā. Spriedums stājies spēkā daļēji, jo P. Druķis to pārsūdzējis, prasot atsaukt izpildu rakstu. Lietas apstākļu noskaidrošana notiek slēgtās tiesas sēdēs. Diez vai tiesa šādā veidā sargājas no P. Druķa iecienītāko sadzīves tehnikas zīmolu izpaušanas. Drīzāk tas saistīts ar nepieciešamību aizsargāt uzņēmuma Inspecta Latvia komercnoslēpumu.

Vakar Ekonomikas ministrija rīkoja preses konferenci par Būvniecības valsts kontroles biroja turpmāko nākotni. Jau šomēnes tiks izsludināts atklāts konkurss uz direktora amatu, bet pagaidām šos pienākumus pildīs direktora vietnieks Māris Demme. Ministrs A. Ašeradens ir pārliecināts, ka biroja darbība līdz ar P. Druķa aiziešanu netiks traucēta. To apstiprina arī P. Druķa vietnieks. Šogad BVKB plāno veikt būvdarbu kontroli 600 objektos, bet patlaban tā notiek vairāk nekā 120 objektos. BVKB šogad plāno pieņemt ekspluatācijā 80 sabiedriski nozīmīgu ēku, kā arī veikt aptuveni 800 publisku ēku drošības pārbaužu, no tām 570 pirmreizēju, ziņo LETA.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais