Baltijas jūrā grib uzsākt gliemeņu audzēšanu
Latvijai piederošie jūras ūdeņi kā potenciāla gliemeņu audzēšanas vieta pirms dažiem gadiem jau tika izbrāķēta – pārāk zema sāls līmeņa dēļ šāds bizness būtu nerentabls, gliemenes neaug. Tomēr Kurzemes plānošanas reģions nav metis plinti krūmos un pieteicies dalībai jaunā starptautiskā projektā gliemju komercializācijas pētīšanai Baltijas jūrā.
Pāvilostā pagājušajā ceturtdienā notika pirmā publiskā diskusija starptautiskajā projektā Baltijas jūras izaugsme - liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā (Baltic Blue Growth). Deklarētais galvenais mērķis ir «uzsākt gliemeņu audzēšanu kā vienu no ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības veidiem un tādējādi samazināt Baltijas jūras ūdens eitrofikāciju». Izklausās interesanti, novatoriski un daudzsološi. Jo īpaši tādēļ, ka projekta budžets pārsniedz 4,6 miljonus. Tomēr īsta uzņēmējdarbība te spīd vien zviedriem, kas ir projekta vadošais partneris. Mūsu pusē Baltijas jūra ēdamgliemeņu audzēšanai neder, un tas vienreiz jau noskaidrots tikpat starptautiskā pētījumā - citu zviedru vadībā.
No 2012. līdz 2013. gadam Kurzemes plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds piedalījās projektā Gliemju audzēšana, apstrāde un izmantošana komerciālos nolūkos Baltijas jūras reģionā, CB58, Baltic EcoMussel. (Ar gliemjiem tās pašas gliemenes vien ir domātas.) Latvijas pusei no kopējā 723 tūkstošu eiro lielā budžeta tika 104 tūkstoši. Vides uzņēmuma pārstāvis Gints Kārkliņš stāsta, ka toreiz izdarītie secinājumi nebija daudzsološi. Katrā ziņā bez subsīdijām nekāds prātīgais bizness nesanāktu. Latvijas piekrastes ūdeņos sāls saturs ir ļoti zems, tāpēc gliemenes pārāk lēni aug - pāris centimetri gadā, un tās arī pastiprināti apdraud putni.
«Grūti iedomāties, ka šī varētu kļūt par zelta dzīslu biznesam. Sāls problēmu nevar atrisināt, jūrā to nesabērsi.» Citādi esot skandināvu pusē - tur gan ūdens sāļums lielāks, gan fjordi gliemenēm viesmīlīgāki.
Galu galā projektā tika konstatēts, ka gliemju audzēšana mūsu piekrastē varētu būt interesanta vienīgi no jūras attīrīšanas viedokļa - gliemji patērē no sauszemes ieplūstošās barības vielas, tādējādi palēninot jūras eitrofikāciju. Cits jautājums, vai Latvijai būtu nepieciešams vēl viens tāds nodokļu maksātāju subsidēts bizness, kā, piemēram, zaļā enerģija par dubulto tarifu. Vismaz 5 līdz 10% piešprice gliemeņu biznesam būtu vajadzīga, lai tas vismaz izietu pa nullēm. Taču projektu naudas apguvēji koncentrējās nevis uz gliemju, bet gan savu komerciju un, beidzoties vienam projektam, atrada nākamo. Pirmā projekta vadītāja Zaiga Ozoliņa no Vides investīciju fonda pārcēlās uz Kurzemes plānošanas reģionu un kļuva par nākamā projekta vadītāju. Tagad dažu striķu vietā Kurzemes pusē par Eiropas naudu plānots ierīkot veselu striķu fermu gliemenēm. Projekta vadošā pētniece Ingrīda Puriņa skaidro, ka jaunais projekts tiek īstenots, balstoties uz iepriekšējā iegūto informāciju. Arī viņa apstiprina, ka komerciāliem nolūkiem Latvijas gliemenes neder, taču tas nenozīmējot, ka tās neder vispār nekam. Arī trīs centimetri neesot slikti - varot, piemēram, samalt un pievienot putnu barībai. Ar nosacījumu, ka tajās nav smago metālu vai kādu citu kaitīgu vielu. Ferma jau esot uzprojektēta, materiāli sagatavoti un aprīlī tā tiks likta iekšā ūdenī. Noenkurota aptuveni piecus metrus zem ūdens virsmas, lai dārgo gliemeņu mieru, ja tādas pieķersies, netraucē Baltijas jūras skarbās vētras.