Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniekiem un tirdzniecības nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem ir uzsākusi pētījumu par tirdzniecības nozares lomu un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, lai apzinātu tirdzniecības nozares pašreizējo situāciju un izaicinājumus, kā arī iespējamos turpmākos attīstības scenārijus. Pašreizējie dati liecina, ka starp lielajiem un mazajiem mazumtirgotājiem Latvijā joprojām ir vērojama nepietiekama konkurence, kur mazākie tirgotāji faktiski konkurē tikai savā starpā, intervijā Neatkarīgajai atklāj Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieka Intars Eglītis.
-Vai mazumtirdzniecība Latvijā ir peļņu nesošs bizness?
- Mazumtirdzniecības tīklu un iepirkumu grupu attīstība pēdējo gadu laikā liecina, ka mazumtirdzniecība kopumā ir peļņu nesošs bizness Latvijā, par ko liecina arī dinamiskais apgrozījuma apjoma pieaugums ik gadu kopš 2011. gada. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirdzniecības nozarē darbojas dažādi tirgus dalībnieki un, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā ir novērojama tendence, ka, izveidojoties un nostiprinoties spēcīgiem mazumtirdzniecības tīkliem, arvien grūtāk noturēties tirgū ir mazajiem tirgotājiem. Iepriekš minēto apliecina arī CSP veiktie mazumtirdzniecības konjunktūras apsekojuma rezultāti, kur konkurence tirdzniecības sektorā tiek atzīmēta kā būtiskākais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors kopš 2012. gada.
-Vai šajā biznesā var izdzīvot mazie veikalnieki? Konkurences padome informēja, ka Latvijā lielākie apvienošanās darījumi pagājušajā gadā īstenoti tieši mazumtirdzniecības sektorā.
- Kā jau minēju iepriekš, lielās tirdzniecības ķēdes rada spēcīgu konkurenci maziem veikalniekiem. Taču izdzīvot un arī attīstīties būs vieglāk tiem mazajiem tirgotājiem, kuri spēs pielāgoties esošajai situācijai un izveidos tādu uzņēmējdarbības modeli, kas rada konkurētspējīgu priekšrocību, piemēram, piedāvā atšķirīgu preču sortimentu, kas nav nopērkams lielajos mazumtirdzniecības tīklos, vai arī pievienojas iepirkumu grupām/kooperācijām, lai konkurētu par iepirkumu cenu.
- Vai ir pieejams kāds informatīvs apkopojums par situāciju tirdzniecības nozarē?
- Lai novērtētu tirdzniecības nozares lomu un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, apzinātu tirdzniecības nozares pašreizējo situāciju un izaicinājumus, kā arī iespējamos turpmākos attīstības scenārijus, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniekiem un tirdzniecības nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem ir uzsākusi darbu pie kopīga pētījuma veikšanas. Plānojam, ka jau šā gada vasarā būs pieejami pētījuma rezultāti, par kuriem noteikti informēsim plašāk.
- Vai Latvijā mazumtirdzniecības sektorā konkurence ir pietiekami liela, lai patērētāji nepārmaksātu par precēm?
- Uz šo jautājumu nevar sniegt vienu atbildi - katrs preču tirgus jāvērtē atsevišķi. Konkurences teorija māca - jo piesātinātāks tirgus, jo lielāks ieguvums patērētājiem, kas izpaužas preču sortimenta daudzveidībā un cenu samazinājumā. Piemēram, ja mēs runājam par pārtikas preču tirgu, tad norādāms, ka Latvijā ir divi lieli spēlētāji - Rimi un Maxima, kas aizņem aptuveni 60% no mazumtirdzniecības pārtikas preču tirgus. Tādēļ, ja Latvijas tirgū ienāktu vēl kāds jauns mazumtirgotājs, tas tikai veicinātu gan cenu konkurenci, gan arī produkcijas dažādību un līdz ar to arī izvēles iespējas patērētājiem.
Savukārt nespecializētajā mazumtirdzniecībā Latvijā šobrīd ir 10 zīmoli, kas pārsvarā tirgo pārtiku - Maxima, Rimi, Prisma, Sky, Mego, TOP, Aibe, ELVI, LaTs, Beta. Kaut arī situācija ir atšķirīga katrā lokālajā tirgū, tomēr kopumā nespecializētās mazumtirdzniecības jomā joprojām var novērot konkurences trūkumu. Joprojām starp lielajiem un mazajiem (apgrozījuma un tirdzniecības tīklu blīvuma ziņā) tirgus dalībniekiem vērojama nepietiekama konkurence, kur mazākie mazumtirgotāji faktiski izdara efektīvu konkurences spiedienu tikai savā starpā. Mazākajiem mazumtirgotājiem ir ierobežotas iespējas darboties un attīstīties multifunkcionālajos iepirkšanās centros, ņemot vērā, ka to skaits ir salīdzinoši neliels un tajos ir vērojama izteikta lielo mazumtirdzniecības tīklu līdera pozīcija. Tāpēc mazākiem mazumtirgotājiem ir nepieciešams stiprināt savu konkurētspēju, lai spētu izdarīt efektīvāku konkurences spiedienu uz lielākajiem tirgus dalībniekiem, kas rezultētos patērētāju izvēles iespēju kāpumā.
- Vai mazajiem veikalniekiem jābažījas par lielu un spēcīgu zīmolu ienākšanu, piemēram, IKEA?
- Mēbeļu lielveikala IKEA ienākšana Latvijā ir pozitīvi vērtējama no patērētāja viedokļa - tas nodrošinās lielākas mēbeļu sortimenta izvēles iespējas par konkurētspējīgākām cenām.
Savukārt mazajiem veikalniekiem tas būs papildu stimuls attīstīt savu uzņēmējdarbību un domāt par jauniem risinājumiem savas konkurētspējas nodrošināšanai, veidojot atšķirīgu preču sortimentu, izprotot sava ikdienas patērētāja vēlmes un veidojot tikai sev raksturīgu klientu apkalpošanas kultūru. Konkurence nav bieds, bet stimuls attīstībai - Latvijā ir spēcīgi mēbeļu ražotāji un tirgotāji, un es ticu, ka viņi spēs noturēt savas tirgus pozīcijas un pat atrast jaunas nišas, jaunus tirgus.
- Tajā pašā laikā Vācijas zemo cenu veikals Lidl sava veikala atvēršanai meklē telpas Tartu. Kāpēc Latvija nešķiet pievilcīga?
- Būtiskas tirgus barjeras mazumtirdzniecības tirgū Latvijā kopumā netiek novērotas.
- Mazumtirdzniecības apgrozījums 2017. gada janvārī turpināja pieaugt, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība, kas veido 30% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma, turpina sarukt. Kāpēc tā?
- Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā sarūk kopš 2015. gada beigām. 2016. gadā pārtikas mazumtirdzniecības apjomi bija par 1,1% zemāki nekā 2015. gadā. Sarūk arī pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā - no 35% 2010. gadā līdz 30% 2017. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumam ir vairāki iemesli. Viens no noteicošajiem faktoriem noteikti ir iedzīvotāju skaita sarukums, kas nosaka mazāku pārtikas preču patēriņu. Tāpat jāņem vērā, ka kopš 2016. gada sākuma pieaug pārtikas preču cenas, kas arī ietekmē pieprasījumu.
- Pie kādiem tirdzniecības nozarei aktuāliem jautājumiem šobrīd strādā ministrija?
- Esam uzsākuši darbu pie tirgu darbības un ielu tirdzniecības tiesiskā regulējuma pārskatīšanas. Īpašu uzmanību veltām lauksaimniecības produkcijas izcelsmes izsekojamības veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanai lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā. Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi jau ir nodoti publiskai apspriešanai, un šobrīd notiek aktīvs saskaņošanas process ar iesaistītajām pusēm. Kopumā priekšlikumi orientēti uz negodprātīgu tirgotāju izskaušanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, nosakot papildu pienākumus ielu tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam, kā arī paplašinot tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras.