Rosina izveidot neatkarīgu institūciju sabiedrisko mediju pārvaldības uzlabošanai

Laizāne norādīja, ka reformas sabiedrisko mediju vides pārvaldībā nepieciešamas saistībā ar pretrunām, kas ilgstošā laika posmā radušās, pārvaldot sabiedriskos medijus un nozari kopumā.

Viņa uzsvēra, ka mediju jomā Latvijā pastāv būtiska nozares stratēģijas izstrādes pienākuma problēma, regulāras finanšu vadības problēmas un ierobežota sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Tāpat, pēc Laizānes teiktā, Eiropas Plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) regulējums ir novecojis, kļuvis pretrunīgs, turklāt sabiedrisko mediju padomes ideja parādījusies jau EPLL izstrādes laikā.

Politiķe nepieciešamību pēc pārmaiņām Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldes modelī pamatoja arī ar pašreizējā mediju jomas regulējuma lakoniskumu, kas radot tiesisko nenoteiktību, un ar nesen veiktajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā, kas paredz, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, tostarp arī konkrētās mediju organizācijās.

Iepazīstoties ar sabiedrisko mediju pārvaldības regulējumu un modeļiem vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, kā arī dažādu plānošanas dokumentu izstrādes procesā veiktajiem secinājumiem un starptautiskām rekomendācijām sabiedrisko mediju pārvaldībai, secināts, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību normu un izveidot jaunu neatkarīgu institūciju.

Pēc Laizānes teiktā, ja tiktu īstenota iepriekšminētā iniciatīva, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saglabātu nozares regulatora un kompetentās institūcijas komerciālo elektronisko mediju attīstības jautājumos.

Lai izstrādātu jauno likumu un izveidotu Sabiedrisko mediju padomi, attiecīgi tiktu veikti grozījumi EPLL un citos saistītajos tiesību aktos ar ietekmi uz sabiedrisko mediju pārvaldību.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka priekšlikumi saskan ar Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plānu.

Kā skaidroja Laizāne, Sabiedrisko mediju padomes sastāvu noteiktu Saeima, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kā arī nevalstiskās organizācijas un Ministru kabineta Sadarbības memoranda organizācijas. Saeima varētu iecelt četrus locekļus, tostarp, respektējot opozīciju, LDDK un LBAS - katra pa vienam padomes loceklim, un NVO izvirzītu trīs padomes locekļus. Saeimas pārstāvju pilnvaru termiņš būtu tikpat ilgs kā padomes sasaukuma periods, LDDK un LBAS pārstāvju pilnvaras būtu trīs gadi, savukārt NVO pārstāvjiem - pieci gadi.

Paredzēts, ka katrā sabiedriskajā medijā vairs nebūs valdes trīs locekļu sastāvā, bet gan viens ģenerāldirektors un viens galvenais redaktors ar valdes funkcijām redakcionālās vadības jomā.

Savukārt Sabiedrisko mediju likumā tiks noteikti papildus sabiedrisko mediju neatkarības instrumenti - Ētikas kodekss un Redakcionālo vadlīniju institūts, precizētas valdes attiecības ar satura veidotājiem un redakcionālo izvēļu process, kā arī strikti nodalītas kompetences un mandāti.

Sabiedrisko mediju padomes mandāts noteiks sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un kontrolēs tā izpildi, reizi gadā padomei par to ziņojot Saeimai. Tāpat tas noteiks budžeta kompetenci, ģenerāldirektora iecelšanas un atsaukšanas, kā arī galvenā redaktora iecelšanu pēc ģenerāldirektora priekšlikuma, Ētikas kodeksa pieņemšanu un ombuda iecelšanas un atcelšanas procedūru.

Tāpat Sabiedrisko mediju likumā kā vienu no punktiem paredzēts iekļaut sabiedrības iesaistīšanu sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, metožu izvēli uzticot Sabiedrisko mediju padomei un sabiedriskajiem medijiem. Tāpat plānots atteikties no konsultatīvajām padomēm.

Likumā tiks definēts sabiedriskais pasūtījums, jo, kā norādīja Laizāne, pašlaik nav skaidrs, kas konkrēti tiek domāts ar sabiedrisko pasūtījumu.

Savukārt attiecībā uz sabiedrisko mediju pārvaldībai nepieciešamo finansējumu likumā tiks noteikta budžeta garantija, kura nedrīkstēs būt mazāka, nekā tā bija iepriekšējā gadā. Tāpat tiks aizliegts saņemt publisko finansējumu ārpus sabiedriskā pasūtījuma, arī Budžeta likuma ietvaros. Sabiedrisko mediju peļņas jautājumu likumā plānots novirzīt sabiedriskā pasūtījuma izpildei, palielinot budžeta garantiju.

Savukārt jautājums par sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū būs atkarīga no jautājuma virzības Ministru kabinetā, ko vēlāk būs iespējams integrēt likumā vai pārejas noteikumos.

Cilvēktiesību komisijas deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka ir noiets garš ceļš no salīdzinoši haotiskas izpratnes par to, kas ir nepieciešams, lai stiprinātu mediju telpu un spētu veidot secīgu un pēctecīgu mediju politiku. Latvijai ir svarīgi spēcīgi sabiedriskie mediji, un tie būs stipri tad, ja būs pilnīgi skaidrs, par kādu mediju politiku esam vienojušies, atklājot diskusiju, uzsvēra Čigāne.

"Mēs varam uzrakstīt dažādas koncepcijas, taču Saeimai ir jāpieņem konkrēti likumi un to labojumi, lai tās stātos spēkā. Lai šīs koncepcijas nepaliktu tikai uz papīra un Latvijas simtgadē mēs varētu droši raudzīties nākotnē un runāt par ilgtspējīgiem sabiedriskajiem medijiem, mums ir vajadzīgs jauns likums," pauda politiķe, akcentējot, ka Cilvēktiesību komisija ir gatava pie tā sākt strādāt.