Saeimā notiks augsta līmeņa starptautiska konference "Eiropas projekta 60.gadadiena"

© twitter.com/Saeima

Lai atskatītos uz Eiropas projekta vēsturi un diskutētu par tā nākotni, 3.aprīlī Saeimā notiks augsta līmeņa starptautiska konference "Eiropas projekta 60.gadadiena", informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Pasākuma pirmā sesija būs veltīta Eiropas nākotnei, un tajā kā runātāji uzstāsies Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V), Ķelnes Universitātes Turcijas un Eiropas Savienības (ES) studiju centra profesors Volfgangs Veselss, Portugāles Katoliskās universitātes Politoloģijas institūta direktors Žuāu Karlušs Ešpada, Kentas Universitātes Globālās Eiropas centra direktors Ričards Vitmens un Eiropas Komisijas (EK) Komunikācijas ģenerāldirektorāta direktore Pia Arenkilde Hansene. Sesiju vadīs Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.

Konferences otrajā sesijā tiks runāts par jaunām vēsmām ES ekonomikā. Tajā runās Eiropas Stabilitātes mehānisma galvenais ekonomists un valdes loceklis Rolfs Štrauhs, Eiropas Fiskālās padomes vadītājs Nīlss Tigesens, Londonas Ekonomikas un politoloģijas skolas zinātniskais līdzstrādnieks un profesors Ijens Begs, kā arī "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Šo sesiju moderēs Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks.

Trešā konferences sesija, kuru vadīs LĀI pētniece Sintija Broka, būs veltīta programmai "Erasmus+" un jauniešu nozīmei eiropeizācijas procesā. Tajā kā runātāji uzstāsies Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, EK Komunikācijas ģenerāldirektorāta direktore Pia Arenkilde Hansene, Kentas Universitātes Globālās Eiropas centra direktors Ričards Vitmens, Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē Drošības studiju centra vecākais pētnieks Severins Fišers un Erasmus Studentu tīkla Latvijas daļas prezidents Kaspars Ābelnīca.

Savukārt konferences ceturtajā daļā notiks trīs paralēlas diskusiju sesijas. Pirmajā no tām runās par ES kaimiņattiecībām, proti, vai nākamajos desmit gados ir gaidāma jaunu valstu pievienošanās blokam. Šajā sesijā klātesošos uzrunās Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Plānošanas grupas vadītājs Andris Razāns, Birmingemas Universitātes profesore Katarina Volčuka, Polijas Starptautisko attiecību centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Eugeņjušs Smolars, kā arī Somijas Ārpolitikas institūta programmu direktors Arkadijs Mošess. Sesiju vadīs LĀI pētniece Ilvija Bruģe.

Konferences ceturtās daļas otrā paralēlā diskusiju sesija būs veltīta ceļam uz Eiropas aizsardzības savienību, tostarp iekšējiem un ārējiem drošības faktoriem. Šeit kā runātāji uzstāsies Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, Zviedrijas SIPRI Eiropas drošības programmas direktors Īans Entonijs, Igaunijas Austrumu partnerības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Emmets Tuohi, kā arī Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras zinātniskā direktora vietnieks Maiks Vinnerstigs. Sesiju vadīs LĀI pētnieks Māris Andžāns.

Konferences ceturtās daļas trešajā paralēlajā diskusiju sesijā tiks diskutēts par Enerģētikas savienības drošības aspektiem. Šajā sesijā, kuru vadīs Vācijas Maršala fonda transatlantiskā zinātniskā līdzstrādniece Kristīne Bērziņa, klātesošos uzrunās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle, EK Enerģētikas ģenerāldirektora padomnieks Samuēle Furfari, Šveices Drošības studiju centra vecākais pētnieks Severins Fišers, kā arī bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs.

Savukārt konferences noslēguma sesijā diskutēs par ES un ASV attiecībām, kā arī to bloka turpmāko globālo nozīmi. Šajā sesijā uzrunas teiks bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts, bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs, īpašā ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni padomniece Natalī Toči, ES Drošības studiju institūta vecākais analītiķis Jans Joels Andersons un ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šo sesiju vadīs Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docents Edijs Bošs.

Konferenci organizē Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar LĀI un EK pārstāvniecību Latvijā.

Atklāšanā klātesošos uzrunās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais