Viesnīcas "Hotel Roma" vadītāja Linda Abu gada 25. marta deportācijām, kurās no Latvijas izveda viņas ģimenes locekļus.
"Par koferīti ar Sibīrijas asarām. Vecāsmammas koferīti ar vēstulēm no Sibīrijas tagad glabāju es. Tajā, šķiet, ir tik daudz sāpju, asaru, ka, katru reizi atverot, tās sāk birt pašas no sevis.
Vecvecmāmiņa, vecvectētiņš, mana krustmāte un krusttēvs, kurš bija vien 7 nedēļas vecs. Tāpat kā citi tika pamodināti 25.marta rītā... Mana Vecāmamma palika Latvijā, jo dzīvoja Rīgā. Viņa bija viņu saikne ar mājām un cerība kādreiz atkal redzēt Dzimteni.
Viņi visi atgriezās. Viņi par to nerunāja. Sāpes un bailes. Ka tas notiks atkal. Vecāmamma savas dzimtas mājas man parādīja tikai 1991.gadā.
Kopš dzimšanas biju braukusi tām garām pa ceļam uz laukiem, nenojaušot par to eksistenci. Viņa nekad neskatījās uz to pusi un, sargājot mani, nestāstīja, kas ar to māju, kurā tad dzīvoja sveši cilvēki, saistās...
Vecāsmammas 16 gadus vairs nav. Krustmātei ir 71 gads. Redzu, kādas rētas viņā atstājis izsūtījums... Dzimtas koferīti sargāju es. Stāstu saviem bērniem par to, ko tas glabā. Par to cilvēku dzīvēm, kas tajās vēstulēs, lai vienmēr dzīvo atmiņas un piemiņa," vēsta Lindas Abu Meri ieraksts.
<iframe src="https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Flinda.abumeri%2Fposts%2F10154560969648391&width=500" width="500" height="733" style="border:none;overflow:hidden" scrolling="no" frameborder="0" allowTransparency="true"></iframe>