Maxima darbiniekiem gaidāms algas pielikums 2 līdz 5% robežās

Ilze Šteinfelde schedule24.mar 2017

Ar katru gadu palielinās atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī starp dažādiem biznesa sektoriem, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti. Banku eksperti pieļauj, ka algas varētu kāpt straujāk nekā inflācija, tiesa, šīs prognozes neattiecas uz visiem sektoriem.

Arī pērn kopumā algas Latvijā esot palielinājušās straujāk nekā inflācija, pamatojoties uz vairāk nekā 17 000 respondentu un vairāku uzņēmumu aptauju, secina pētnieki. Straujākais kāpums - par gandrīz 14% - pērn bija farmācijas un ķīmiskās rūpniecības un apdrošināšanas uzņēmumiem. Tajā pašā laikā kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, metālapstrāde, tūrismā un lauksaimniecībā strādājošie pērn saņēma mazāk nekā 2015. gadā. «Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos - par 6%, kur vidējā alga uz rokas bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro, savukārt mazos uzņēmumos - par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 969 eiro - un vietējos privātā sektora uzņēmumos - 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tajā skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Ekrānšāviņš no avīzes

Augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus vērojams tādos biznesa sektoros kā informācijas tehnoloģijas (IT) un finanses, bet zemākais - izglītībā un veselības aprūpē. Šajās nozarēs strādājošo atalgojums atšķiras aptuveni divas reizes, proti, IT jomā pērn varēja nopelnīt 1165 eiro mēnesī, bet izglītības iestādē strādājošie - vidēji tikai 554 eiro.

Tāpat teju divas reizes liela atalgojuma atšķirība ir starp Rīgā un Daugavpilī nodarbinātajiem - galvaspilsētā uz rokas pērn vidējā alga bija 936 eiro, bet Daugavpilī - 582 eiro. Tas, līdzīgi kā uzrāda pagājušā gada pētījuma dati, ir par 60% mazāk nekā galvaspilsētā.

Interesanti, ka CV-Online Latvia pētījumā vidējās algas ir par aptuveni par 25% lielākas nekā oficiālās statistikas datos. Atsevišķās nozarēs, piemēram, nekustamā īpašuma, ēdināšanas un tekstilrūpniecībā, algu atšķirība sasniedz pat 37%.

Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū joprojām populārākie ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi. Pieaudzis to respondentu skaits, kas pie papildu labumiem norādījuši brīvu dienu slimības dēļ un elastīgu darbalaiku. Maxima Latvija, kas ir lielākais privātais darba devējs valstī (aptuveni 8000 nodarbināto), piedāvā plašu bonusu sistēmu, piemēram, veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, dienesta viesnīcu, transportu, dāvanas svētkos darbiniekiem un viņu bērniem.

Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka šogad atalgojuma pieaugums balansēs ap 5,5%: «Nākamajos gados pieaugumu koriģēs iespējamās nodokļu politikas un minimālās algas izmaiņas, taču kopumā temps nekritīsies, jo to nosaka situācija darba tirgū, kur iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā konsekventi sarūk. Par spīti labvēlīgām izaugsmes prognozēm, uzņēmēju fokuss joprojām būs uz izmaksu kontroli, kas pārskatāmā perspektīvā nezudīs, tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs, pārvērtējot darbinieku skaitu. Algu izmaiņas uzrādīs arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem ar atšķirīgu ekonomisko aktivitāti un bezdarba līmeni.»

Arī Maxima darbiniekiem šogad gaidāms algas pielikums 2 līdz 5% robežās.

***

Algas reģionos, eiro mēnesī uz rokas

Kurzeme

678

Rīga

936

Pierīga, Jūrmala

865

Zemgale

680

Vidzeme