Saeima pieņem "nacionālās drošības komercsabiedrību" grozījumus
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma "nacionālās drošības komercsabiedrību" grozījumus, nosakot, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.
Grozījumi veikti Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.
Ņemot vērā, ka grozījumiem Nacionālās drošības likumā steidzamība noteikta ar vairāk nekā divu trešdaļu parlamentāriešu balsu, Valsts prezidents to nevarēs nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tāpat šajā gadījumā likums būs jāizsludina ne vēlāk par trešo dienu, kopš prezidents to saņems, paredz Satversme. Savukārt Komerclikuma grozījumiem noteikta "parastā" steidzamība, tāpēc par to izsludināšanu Valsts prezidents varēs lemt atbilstoši ierastajai kārtībai. Abi likumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Saeima noraidīja opozīcijas deputātu Andreja Elksniņa (S), Ingunas Sudrabas (NSL) un Gunāra Kūtra (NSL) priekšlikumus, kas paredzēja nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību jēdzienu attiecināt uz plašāku uzņēmumu loku. Elksniņš debatēs pauda izbrīnu par koalīcijas pārstāvju nevēlēšanos atbalstīt priekšlikumu likumā ietvert arī ar ostām saistītos uzņēmumus, lielos zemes īpašniekus, augstu tehnoloģisko produktu ražotājus un citus uzņēmumus.
Sudraba debatēs norādīja, ka Ekonomikas ministrija nav izdarījusi jau pirms vairākiem gadiem paveicamu lietu - Latvijas tautsaimniecības risku fundamentālu analīzi. Politiķe skaidroja, ka partija "No sirds Latvijai", analizējot Latvijas ekonomikas struktūru, secināja, ka nacionālās drošības kontekstā jāraugās arī uz tādām jomām kā degvielas vairumtirdzniecība, komercsabiedrības, kas darbojas ostā, un privātā izglītība Latvijā, "kur tik ļoti viegli ir pavērst demokrātiskās vērtības nepareizā virzienā un ietekmēt to, kas notiek Latvijā". Taču arī šis Sudrabas un Kūtra priekšlikums neguva parlamenta atbalstu.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis (V) norādīja, ka, ja iepriekšējā nedēļā Saeimā diskusija esot bijusi par to, vai vispār vajadzētu ierobežot uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu, tad tagad "esam iebraukuši pretējā grāvī, kad jau gribas regulēt visu un turēt roku uz pulsa par jebkuriem Latvijas uzņēmumiem". Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) skaidroja, ka nebūtu jāatbalsta tādi priekšlikumi, kas pārāk plaši definētu nacionālās drošības komercsabiedrības, tādējādi ļaujot jauno regulējumu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Izmaiņas attiecas uz atsevišķiem lieliem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.
Likumi bija jāmaina, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, teikts likumprojekta anotācijā.
Ministru kabineta (MK) atļauja būs nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūs būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūs par šādas komercsabiedrības biedru, vai arī iegūs ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības biedrs.
Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju vai patiesā labuma guvēju maiņu, kā arī personālsabiedrībām par jauna biedra iestāšanos. Noteikti arī izņēmumi, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.
Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, MK varēs attiecībā uz kapitālsabiedrībām lemt par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, izšķirošās ietekmes iegūšanai, uzņēmuma pārejai, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšani vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību (balsstiesības) saglabāšanu, ja mainīsies patiesā labuma guvējs. Attiecībā uz personālsabiedrībām Ministru kabinets varēs lemt par atļauju, lai tajā iestātos jauns vai biedra saglabātu statusu, ja mainīsies patiesā labuma guvējs.
Izmaiņas attieksies arī uz komercsabiedrību, kas Latvijā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai, sadalei, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Jaunais regulējums varētu attiekties arī, piemēram, uz dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid".
Savukārt dabasgāzes sadalei Latvijā licenci saņēmusi AS "Latvijas gāze". Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām "Latvijas gāzei" juridiski jānodala sadales sistēmas operators. Prasību izpildīšanai energokompānijas akcionāri 31.martā lems par atbalstu sadales sistēmas operatora kā jaunveidojamās "Latvijas gāzes" meitassabiedrības izveidei reorganizācijas ceļā.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām-televīzijām tiks atzītas arī TV3, LNT, PBK, LTV1, LTV7, "Re:TV", "Sportacentrs.com TV" un "Rīga TV24", iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē skaidroja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) komisijas sēdē norādīja, ka likuma normas lasāmas kontekstā ar mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) īpašniekiem.
Likumā tas formulēts, nosakot, ka par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ir atzīstams arī audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60% no tās teritorijas, vai ir audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši NEPLP izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 95% no tās teritorijas.
Elektronisko sakaru jomā šodien pieņemtie "nacionālās drošības komercsabiedrību" grozījumi attieksies uz SIA "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem. Pašlaik lielākie mobilo sakaru operatori Latvijā ir "Latvijas Mobilais telefons", "Tele2" un "Bite Latvija".
Normatīvajā aktā tas ir izteikts, nosakot, ka par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ir atzīstams arī elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā.
Tāpat likumā noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām tiks atzīts arī elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniegs 50 megavatus. Noteikts, ka likums attieksies arī uz siltumenerģijas pārvades un sadales operatoriem, kuriem piederēs siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību noteiks tādu uzņēmumu, kas ir saņēmis licenci elektroenerģijas pārvadei.
Likumu izmaiņas nosaka uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Komercsabiedrībām šī informācija būs jāsniedz līdz 1.jūnijam.
Tāpat noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15.jūnija.
Patlaban normatīvie akti neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latviju, kā arī Eiropas Savienības vai NATO interesēm. Pašlaik tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistēmiski un detalizēti, teikts likuma izmaiņu anotācijā. Pieņemtie likumi radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latviju un tās nacionālajām interesēm, skaidro normatīvo aktu izmaiņu autori.
Noteikts, ka Ministru kabineta lēmumu saistībā ar atļaujas izsniegšanu varēs pārsūdzēt tiesā. Normatīvajā aktā konkrētu uzņēmumu nosaukumi nav minēti.
Likumā ierakstītas arī šodien pieņemto ierobežojumu neievērošanas tiesiskās sekas.