Lai gan politiķi savos izteikumos lielākoties iestājas par taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību, tomēr, tiklīdz šai iecerei ir jāpiešķir likuma spēks, tā politiskās partijas un ierēdņi nespēj to izdarīt.
Pirms gada sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv rekordīsā laikā tika savākti aptuveni 13 000 parakstu par NĪN nepiemērošanu vienīgajam īpašumam. Taču līdz šim nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā nekas nav mainījies. Atsevišķās pilsētās un novados situācija ir pat kļuvusi iedzīvotājiem vēl nedraudzīgāka. Proti, ar paaugstinātu nodokli tiek apliktas pat ziemā neapdzīvojamas dārza mājiņas tikai tāpēc, ka tajās neviens nav deklarēts.
Arī iniciatīvas Par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim autore, skolotāja Liāna Hiršsone uzsver, ka politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav atrisinājuši īpašumu konfiscējošo nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu. Saeima, Ministru kabinets, Valsts zemes dienests un pašvaldības runā tikai par budžeta, nevis Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, līdz ar to turpinās iedzīvotāju māju konfiscēšana.
Šobrīd jautājumi par NĪN politiku tiek apspriesti Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, taču lielākoties iesaistītās puses par tiem nav spējušas vienoties. Tajā pašā laikā politiķi katrs atsevišķi neskopojas ar idejām un solījumiem, īpaši šogad, pašvaldību vēlēšanu gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) nācis klajā ar ideju, ka ar NĪN nav jāapliek dzīvojamās ēkas ar zemi, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro. «Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst radīt lielu finansiālu slogu iedzīvotājiem un veicināt nodokļu parāda pieaugumu. Vienlaikus tam jānodrošina paredzami ieņēmumi pašvaldību budžetos,» uzsver K. Gerhards. Ministrs uzskata, ka pašvaldībām ir jāsaglabā arī iespēja pēc saviem ieskatiem noteikt papildu nodokļa maksātāju kategorijas, kurām piešķirami nodokļu atvieglojumi.
Tāpat par atbalstāmu ministrs uzskata ieceri noteikt tādu NĪN aprēķināšanas kārtību, kas būtu taisnīga un ko neietekmētu tajā deklarēto personu skaits. Šāds risinājums paredz NĪN aprēķinā par dzīvojamo ēku un tai piekritīgo zemi izmantot trīs komponentes - fiksētu maksājumu par katru dzīvojamās ēkas kvadrātmetru, fiksētu maksājumu par katru dzīvojamajai ēkai piekritīgo zemes kvadrātmetru un likmi procentos no nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības. Minētajā aprēķinā fiksētais maksājums par dzīvojamo ēku paredzams lielāks nekā par tai piekritīgo zemi, piemēram, attiecīgi 0,50 eiro un 0,05 eiro par kvadrātmetru. Ja tiktu atbalstīti šādi priekšlikumi, varētu atcelt normas, pēc kurām pašvaldība var aprēķināt NĪN 0,2-3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) rosina mazināt kadastrālās vērtības nozīmi NĪN aprēķināšanā. Tieslietu ministrija uzstāj uz piedāvājumu līdz 2020. gadam iesaldēt kadastrālās vērtības un no 2018. gada noteikt, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu.
Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāts Nils Josts aicina Rīgas domes Finanšu departamentu izvērtēt iespēju piešķirt Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem 30% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par zemi, savukārt No sirds Latvijai Rīgas mēra amata kandidāte Diāna Novicka sola, ka 70% nodokļa atlaide rīdziniekiem par vienīgo mājokli būšot viņas prioritāte.
Daļa iedzīvotāju gan īsti vairs netic politiķu solījumiem. Liāna Hiršsone informēja, ka pirmdien pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas ir plānota Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā.
NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.