Tuvojas laiks, kad autovadītāji varēs uzelpot – ziema ar sev raksturīgajiem slidenajiem ceļiem, melno ledu, sniegu, atkalām, puteni un citiem faktoriem, kuru dēļ autoceļu seguma stāvoklis var mainīties negaidīti un strauji, būs aizvadīta. Arī ceļu uzturētāji uz pavisam īsu brīdi var atvilkt elpu, jo ziemā dienesta darbs norit 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Laiskai atpūtai gan nav laika – jāsāk gatavoties vasaras sezonai, kad pēc ziemas sezonas beigām uz autoceļiem ar melnajiem segumiem prioritārie darbi būs šo segumu sabrukušo posmu remontdarbi – bedru aizpildīšana.
Par ceļu uzturētāju spraigajām darba dienām ziemas sezonā un gatavošanos vasaras darbiem plašāk stāsta VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Rīgas ceļu rajona Mārupes iecirkņa darbu vadītājs Jānis Pabrūklis, brigadieris Ronalds Zandreiters un ceļu meistars Mārcis Ermanis. Viņi ir ilggadējie LAU darbinieki: R. Zandreiters uzņēmumā strādā kopš 1995. gada, savukārt J. Pabrūklis un M. Ermanis - desmit gadu.
- Cik liels ir Mārupes iecirkņa kolektīvs, un kuras teritorijas ir jūsu pārraudzībā?
J. Pabrūklis: - Esam 30 cilvēku, no viņiem 25 ir ceļu uzturētāji, kas ir fiziskā darba veicēji - autovadītāji, traktoru un autogreideru vadītāji, ceļu strādnieki, bet pieci ir inženiertehniskie darbinieki - darbu vadītājs, ceļu meistari, mehāniķis un uzskaitvede. Mūsu pārziņā esošā teritorija ir diezgan plaša: principā Daugavas kreisais krasts Rīgas novadā, tostarp ceļu posmi uz Jelgavas, Bauskas, Liepājas, Jūrmalas šosejas, ceļš uz lidostu Rīga. A klases ceļu kopgarums ir 265 kilometri, B klases - 29 kilometri un nedaudz arī C un D klases ceļu. Visiem jāvelta pastiprināta uzmanība, jo praktiski uz visiem ceļiem, it sevišķi no rītiem, ir vērojama intensīva satiksme, piemēram, arī pa nomaļajiem ceļiem brauc satiksmes autobusi, skolēnu autobusi un, protams, vieglās automašīnas.
Jāpiebilst, ka autoceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, ņemot vērā autoceļu uzturēšanas klases. Latvijā ziemā tādas ir piecas - A, A1, B, C un D. Uzturēšanas klases nosaka atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un ceļa sociālekonomiskās nozīmes. Ziemas uzturēšanas klašu prasības, kas noteiktas likumdošanā, ir pamats mūsu darba organizācijai, un mēs šīs prasības ievērojam.
- Vai pietiek darba rokas un kāds ir tehniskais nodrošinājums?
J. Pabrūklis: - Attiecībā uz tehnisko nodrošinājumu, regulāri tiek atjaunots autoparks, piemēram, pēdējo jauno mašīnu saņēmām pirms diviem gadiem. Tehniskais nodrošinājums ir pietiekams. Darbinieku varētu būt nedaudz vairāk, it sevišķi ziemas periodā, taču, no otras puses raugoties, - papildu darba rokas mums ir vajadzīgas sešas, astoņas dienas gadā, kad intensīvi snieg un ļoti puteņo. Pēc tam šiem cilvēkiem vairs īsti nebūs ko darīt un līdz ar to arī atalgojums nebūs konkurētspējīgs.
- Kāda ir jūsu loma iecirkņa darbības nodrošināšanā?
M. Ermanis: - Pēc darba apraksta un uzdevumiem brigadiera, ceļu meistara un darbu vadītāja pienākumi ir samērā līdzīgi: jāorganizē darbs un jārūpējas par darba kārtību un drošību. Proti, darbu vadītājs dod uzdevumus brigadierim vai ceļu meistaram, un mēs šo uzdevumu izpildi organizējam un nododam tālāk šoferiem, ceļu strādniekiem. Es un Ronalds esam arī dežuranti, kas ziemas sezonā (tā ilgst no 1. novembra līdz 31. martam) strādā 24 stundu maiņas, pieņemam lēmumu par darbu veikšanu, klātienē apsekojam ceļus, bet vasarās es vadu brigādes, kas veic ceļu uzturēšanas darbus.
J. Pabrūklis: - Ziemā darbu organizēšana atšķiras no vasaras. Ziemas sezonā no 1. novembra visā Latvijā strādājam diennakts režīmā. 28 pilsētās strādā informatīvie dežuranti. Mūsu iecirknī ir četri dežuranti, kas strādā maiņās.
M. Ermanis: - Konkrētās dienas dežurants pieņem patstāvīgi lēmumus attiecībā uz ziemas dienesta darbu. Vasarā ir savādāk - nav tik lielas atbildības, jo vasaras sezonā mēs lēmumus pieņemam kopīgi, darbus iespējams ieplānot. Ziemā tas nav iespējams - viss atkarīgs no laika apstākļiem.
- Kā tiek organizētas šīs 24 stundu garās darba dienas?
M. Ermanis: - Vairākas reizes dienā dežurants apseko teritoriju pats klātienē. Gadu gaitā jau ir zināmas tās vietas, kur visātrāk veidojas apledojums, piemēram, ūdenstilpju, purvu tuvumā. Šīs vietas apsekojam primāri. Tad apsekošanas rezultāti tiek piefiksēti. Pēc tam jau dežurants organizē šoferu darbu - iedala katram konkrētos ceļus. Sniega tīrītāji cenšas savu darbu pabeigt līdz agrai rīta stundai, lai brīdī, kad sākas intensīva kustība uz ceļiem, brauktuve būtu notīrīta. Tāpēc intensīvākie tīrīšanas darbi lielākoties notiek no pulksten 4 līdz 6 rītā. Uz A un A1 uzturēšanas klases ceļiem mēs izmantojam automašīnas, kuras ir aprīkotas ar GPS iekārtām un automātisku darbu un maršrutu reģistrāciju.
Darbu organizēšanā ņemam vērā ne tikai savus apsekojuma rezultātus, bet arī sekojam līdzi laika ziņām un informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem. Satiksmes informācijas centrs savukārt apkopo informāciju arī no autoceļu lietotājiem, no Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citiem dienestiem un informē dežurantus. Paši sazināmies arī ar citiem dežurantiem - telefons ir mūsu viens no svarīgākajiem darba instrumentiem.
- Vai ir situācija, ka uz darbu tiek izsaukti pilnīgi visi iecirkņa darbinieki?
R. Zandreiters: - Kad snieg, tad strādā pilnīgi visi. Arī brīvdienās. Lai arī pērnā ziema ar sniegu bija bagātīgāka nekā iepriekšējās, intensīva snigšana un puteņošana bija vien dažas dienas.
- Kas ir galvenie ziemas sezonas darbi?
R. Zandreiters: - Autoceļu operatīvā kopšana. Autoceļu un autobusa pieturu, gājēju celiņu, gājēju tiltu, pieturzīmju attīrīšana no sniega un sniega aizvešana uz saviem laukumiem, kā arī ceļu seguma apstrāde ar pretapledojuma materiālu.
- Nav noslēpums, ka autovadītāji bieži sūrojas, ka ceļi neesot iztīrīti, ir slideni. Cik, jūsuprāt, pamatoti ir šie pārmetumi?
R. Zandreiters: - Mēs atvieglojam braukšanas apstākļus, uz ceļa sākam strādāt jau aptuveni pulksten četros no rīta. Taču, ja ir putenis, ātri vien ceļi atkal ir klāti ar sniegu. Mēs nevaram vienlaikus būt visur - tas ir jāsaprot. Taču dažreiz šķiet, ka cilvēki gribētu, lai uz katra ceļa atrastos mašīna, kura jebkurā brīdī var sākt tīrīt sniegu vai kaisīt sāli. Mēdz būt arī situācijas, kad salūst tehnika un mums nav rezerves mašīnas, ko sūtīt vietā. Tas paildzina ceļu tīrīšanas procesu.
J. Pabrūklis: - Pārmetumi jau visbiežāk ir tad, kad intensīvi snieg. Un šādos apstākļos ir patiešām liels izaicinājums tikt galā ar visiem ceļu posmiem. Visi darbinieki strādā tik ilgi, kamēr situācija normalizējas.
Jāpiemin, ka LAU ir izstrādājis interaktīvo karti, kurā ceļu lietotāji var redzēt, kur konkrētajā brīdī uz valsts autoceļiem strādā ceļu uzturētāju ziemas dienesta automašīnas, kas aprīkotas ar GPS iekārtām, līdz ar to redzams arī, kuros posmos tiek veikti ceļu uzturēšanas darbi. Ņemot vērā, ka LAU darba specifika ziemas sezonā ir tāda, ka autoceļiem ir jābūt sakoptiem vēl pirms intensīvas autosatiksmes plūsmas sākšanās, karte papildināta ar tabulu, kurā ir pēdējo stundu aktuālie dati par ziemas dienesta tehnikas vienībām pa reģioniem.
M. Ermanis: - Autovadītāji pārmet mums, bet viņu pašu izgājieni nebeidz pārsteigt. Piemēram, uz ceļa ir melnais ledus, ar darba auto braucu ar 60 kilometriem stundā, taču man patraucas garām pasažieru pārvadātājs. Taču pirms mūsu auto ceļš vēl nav nokaisīts.
R. Zandreiters: - Tāpat apdzen sniega tīrītājus. Ir autovadītāji, kas rada avārijas situācijas, tā vietā, lai pāris minūtes pabrauktu aiz mums. Mūsu ceļu posmi nav ļoti gari - pēc piecām minūtēm mēs pabrauksim malā un ceļš būs tīrs. Taču ir virkne steidzīgo, it sevišķi jau pasažieru pārvadātāji.
- Vai esat kādreiz saņēmuši uzslavas?
R. Zandreiters: - Par uzslavu uzskatām to, kad neviens nezvana. Tātad tad viss ir kārtībā.
- Vai autovadītāji aktīvi informē par situāciju uz ceļiem?
J. Pabrūklis: - Viņi ir gana aktīvi. LAU uztur valsts autoceļus vairāk nekā 20 tūkstošu kilometru garumā, un ceļu lietotājiem ir jāsaprot, ka mūsu darbinieki augu diennakti nevar būt jebkurā ceļa posmā, tāpēc arī vienmēr aicinām autovadītājus ziņot par ceļa stāvokli, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Turklāt te ir runa ne tikai par situāciju ziemas periodā, bet visu gadu - varbūt cilvēks pamana kādu sabrukušu caurteku, nokritušu koku, nobrauktu dzīvnieku. Attiecībā uz dzīvniekiem, ja tas apdraud satiksmes drošību, mums tā vieta ir jānorobežo. Ja dzīvnieks neatrodas uz ceļa braucamās daļas, informācija par viņa savākšanu tiek nodota atbildīgajām institūcijām.
Katrs šāds zvans mums ir ļoti svarīgs, jo, iespējams, mūsu rīcībā tajā brīdī vēl nebūs šādas informācijas, un līdz ar to mūsu reakcijas ātrums problēmas novēršanai samazināsies.
- Autoceļu ziemas uzturēšanas sezona ilgst līdz 31. martam. Vai principā var uzskatīt, ka tā gandrīz noslēgusies?
J. Pabrūklis: - Nē, jo bieži vien tā tiek pagarināta līdz aprīļa vidum, jo tā uz burvju mājienu nemēdz iestāties pavasaris. Laika apstākļi ir ļoti mainīgi.
M. Ermanis: - Pat ja vasarā uzsnigs sniegs, mēs strādāsim, lai arī ziemas dienesta darbs formāli it kā būs noslēdzies.
- Vai šī ziema ar ko pārsteidza, vai tā krasi atšķīrās no iepriekšējām?
J. Pabrūklis: - Ja godīgi, man ne visai patīk šis vārds «pārsteidza», jo to bieži var lasīt publiskajā telpā saistībā ar mums. Tā paustā doma pārsvarā ir šāda: «Un atkal ceļinieki nav gatavi ziemai. Ziema ceļiniekus pārsteidza nesagatavotus!» Tā nav taisnība! Mēs esam gatavi. Protams, uzreiz dažu minūšu laikā mēs nevaram notīrīt pilnīgi visus ceļus, taču darbus mēs sākam nekavējoties. Bieži vien paši autovadītāji ziemai nav gatavi - turpina braukt ar vasaras riepām un tā tālāk, turklāt piemirst, ka jebkurā gadījumā (kaisīts vai nekaisīts, tīrīts vai netīrīts) ceļš ziemā būs bīstamāks nekā vasarā.
Runājot par aizgājušo ziemu, jāteic, ka 1. novembri jau bija iestājusies pastāvīga ziema ar stabilu sniega segu. Citus gadus sniegs ap to laiku vēl nebija vai bija ļoti neilgu laiku - ātri nokusa.
- Kad vispār sākat gatavoties ziemas sezonai?
R. Zandreiters: - Aptuveni septembrī. Paralēli rudens darbiem pamazām arī gatavojamies ziemai. Pirms ziemas sezonas tiek sagatavoti pretslīdes materiāli, tiek kalibrēta ziemas dienestu tehnika.
- Runājot par šiem pretslīdes materiāliem... Kas tiek izmantots, un varbūt šajā jomā ir kādas inovācijas?
J. Pabrūklis: - Neesam zinātnieki, bet izpildītāji, taču šobrīd, pēc pieejamās informācijas, nekas labāks par sāli nav izdomāts, un to arī izmantojam. Protams, ir noteiktas vēlamās normas, ņemot vērā laika apstākļus. Tās arī ievērojam, taču situācijas uz ceļiem mēdz būt ļoti atšķirīgas un gala lēmumu pieņem speciālists uz vietas. Sāli izmantojam tad, ja nav aukstāks par mīnuss desmit grādiem, pēc tam kaisām sāls un smilts maisījumu.
- Bet pavisam drīz sāksies vasaras sezona. Kuri ir prioritārie darbi?
M. Ermanis: - Pirmkārt, bedru remonts. Taču darbus varēsim uzsākt tikai tad, kad diennakts vidējā temperatūra sasniegs plus piecus grādus. Ceļi vēl ir mitri, un darbu nevarēs izdarīt kvalitatīvi. Bet šajā gadījumā mēs runājam par plānveida remontiem, ne avārijas situācijām. Bedru remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm - A, B, C, D. Autoceļu melno segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1. jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. jūnijam un līdz 1. jūlijam C un D uzturēšanas klases ceļos. Otrkārt, grants ceļu sakārtošana. Darbi sākušies tikai posmos, kuri ir sausi. Taču lielākoties ceļi ir vēl mitri - ja tagad tos nogreiderēs, veidosies dubļi. Tāpēc pagaidām labāk, lai ceļš ir kā klons, bet ar bedrēm, nevis neizbraucama dubļu jūra.
Gribētos, lai grants ceļu uzturēšanai tiktu novirzīts lielāks finansējums, piemēram, lai varētu sakārtot ūdens atvadus, jo nepietiek, ja uz ceļa izber grants kravu, izlīdzina - šādam darbam ir īslaicīgs efekts.
- Kāds ir Latvijas ceļu stāvoklis jūsu skatījumā? Vai ir tik slikti, kā to saredz autovadītāji?
J. Pabrūklis: - Mūsu iecirkņa pārraudzībā esošie ceļi gadu no gada uzlabojas. Pirms desmit gadiem patiešām daudzi ceļi bija kritiskā stāvoklī, tagad situācija ir būtiski uzlabojusies. Taču jāpiebilst, ka mēs esam ceļu apsaimniekotāji un uzturētāji, ceļu atjaunošanas un būvniecības darbus plāno valsts ceļu pārvaldītājs Latvijas Valsts ceļi. Protams, tā kā autoceļu remontdarbi tiek plānoti un notiek pa posmiem, visi posmi vienlaikus nebūs ideālā stāvoklī - viens būs labāks, uz citiem jau parādīsies bedres.
- Esat ilggadēji LAU darbinieki. Kā šo gadu laikā mainījusies ceļa uzturēšanas joma?
R. Zandreiters: - Strādāju LAU jau 22 gadus un sākotnēji pildīju šofera pienākumus - braucu ar ziemas dienesta mašīnām. Un tolaik tie bija tā sauktie ziliņi, pēc tam jau parādījās arvien modernākas mašīnas. Tagad katra mašīna ir izsekojama, jo aprīkota ar GPS iekārtu, tas atvieglo arī darbu organizēšanu. Arī saziņa mūsdienās notiek operatīvāk.
J. Pabrūklis: - Ar ziliņa kravu varēja nokaisīt līdz pieciem kilometriem ceļa, ar šā brīža mašīnām - līdz 80 kilometriem. Toreiz arī nekaisīja tīru sāli, bet smilts un sāls maisījumu.