Veterinārārsti izplata brīdinājumu visiem Latvijas iedzīvotājiem

Pēc Latvijai piešķirtā no trakumsērgas brīvas valsts statusa daudzi dzīvnieku īpašnieki ignorē LR likumā noteikto normu par obligāto vakcināciju pret trakumsērgu, uzskatot ka vakcinēt dzīvnieku vairs nav nozīmes. Maskavas un Smoļenskas apgabalos 12 dienu laikā reģistrēti jau 60 saslimšanas gadījumi, turpinās jaunu slimo un mirušo dzīvnieku reģistrācija.

Cilvēki nav informēti, ka lielais klaiņojošo un pret trakumsērgu nevakcinēto kaķu skaits ir reāls apdraudējums. Infekcijas slimībām nav robežu, tās ienāk tur, kur ir uzņēmīgi dzīvnieki un cilvēki. Lai gan meža dzīvnieki saņem orālās vakcīnas, Latvija nav pasargāta no trakumsērgas ievešanas ar suņiem, kaķiem un seskiem. Diemžēl veterinārārsti savās praksēs nereti sastopas ar gadījumiem, kad no Krievijas nelegāli ir tikuši ievesti pret trakumsērgu nevakcināti dzīvnieki. Pietiks ar vienu trakumsērgas inficētu suni, lai Latvija atkal būtu trakumsērgas skarta.

Mūsdienās ceļošanas iespējas neierobežo ne cilvēka pārvietošanos, ne infekciju nonākšanu citā kontinentā diennakts laikā, tāpēc pret ziņām par trakumsērgas uzliesmojumu netālajos Krievijas rajonos aicinām izturēties ar ļoti lielu nopietnību, brīdina Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža.

Aicinām visus īpašniekus aplūkot sava suņa, kaķa vai seska dokumentus un pārliecināties, ka termiņš līdz kuram dzīvnieku šogad bija jāvakcinē pret trakumsērgu nav pagājis. Ja šis laiks ir pagātnē, tad nekavējoties dodieties uz tuvējo veterināro klīniku vai aiciniet veterinārārstu vizītē, lai mīlulis atkal būtu pasargāts no trakumsērgas. Tā nodrošināsiet ne tikai aizsardzību pret trakumsērgu, bet arī izvairīsieties no soda par nevakcinēta suņa turēšanu.

Ja suns nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, atbilstoši MK noteikumiem Nr.178, visticamāk, veterinārārsts eitanizēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai. Savukārt, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Kopējie izdevumi var pārsniegt pat vairākus simtus euro, informē LVB vadītāja.

Noderīgi atcerēties, ka no 2017.gada 1.janvāra visiem suņiem ir jābūt ne tikai vakcinētiem pret trakumsērgu, bet arī mikročipētiem un reģistrētiem vienotajā valsts suņu reģistrā Lauksaimniecības datu centrā.

Uzziņai:

*http://www.fsvps.ru/fsvps/news/20322.html

Trakumsērga ir nāvējoša slimība, to nevar ārstēt.

Trakumsērgas vīrusa rezervuārs var būt praktiski visu sugu savvaļas zīdītāji, taču biežākie tā izplatītāji Eiropas klimatiskajos apstākļos ir lapsas, jenotsuņi, jenoti, retāk - āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visbiežāk saslimst suņi un kaķi.

Cilvēks var saslimt pēc kontakta ar slimu mājdzīvnieku, vai slimu meža dzīvnieku ( koduma brūces, sasiekalotas ķermeņa daļas). Ja cilvēks cietis no dzīvnieka koduma, veic vakcināciju vai imūnglobulīna ievadīšanu stacionārā.