Valsts propagandas kantori ķērušies pie vārda brīvības apkarošanas. Cenzūra gluži kā padomju laikā vēl netiek ieviesta, taču sabiedrības sargsunis pats tiek laipni aicināts uzlikt sev uzpurni. Medijiem esot jāpiebremzē ar valsts institūciju kritiku, jo runas par dažādām nebūšanām lejot ūdeni uz Putina dzirnavām.
Par valsts institūciju slikto tēlu satraukušās vismaz četras iestādes. Valsts kanceleja pārvaldes reformas ietvaros plāno īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus. Respektīvi, mērķtiecīgi runāt labu par valdības darbiem, kā to jau veiksmīgi dara igauņi. Savukārt pārējās trīs institūcijas cenšas panākt nevis pozitīvas informācijas vairošanu, bet jebkādas kritiskas informācijas mazināšanos publiskajā telpā. Par to slēgtos semināros runā gan Aizsardzības ministrija, gan valsts centrālais propagandas kantoris - Stratēģiskās komunikācijas ekselences centrs STRATCOMCOE. Jo jebko varot izmantot kaujas spēju mazināšanai informācijas telpā. Un Krievijas mērķis esot Latviju parādīt kā nesekmīgu valsti, kurai nemaz nepienākas neatkarība. Tāpēc ar paškritiku nedrīkstot aizrauties. Ja valsts pārvalde zaudē sabiedrības uzticību, tā vienlaikus zaudē arī savas komunikācijas ietekmi. Turklāt informatīvajā karā vienkāršajiem cilvēkiem ir pat lielāka ietekme nekā oficiālajiem informācijas kanāliem. Tā kādā seminārā skaidroja STRATCOMCOE vadītājs Jānis Sārts. Tāpēc arī karavīriem un zemessargiem stipri vien jāpiedomā par savām aktivitātēm sociālajos tīklos. Šajā pasākumā kā klausītājs piedalījās arī militārās politikas eksperts, Saeimas deputāts Veiko Spolītis. Viņš gan runās par nepieciešamību mazināt kritikas īpatsvaru nesaklausīja vēlmi aizvērt cilvēkiem un medijiem muti: «Ir atšķirība starp kritiku un objektīvu kritiku.» Un dažādos Krievijas finansētos medijos par Latviju parādās daudz melu un muļķību, ko vietējie cilvēki savā naivumā vai ļaunumā reizēm pārpublicē. Tajā pašā laikā pamatota kritika ir nepieciešama valsts attīstībai, un tieši tāpēc medijiem ir tiesības sargāt savus avotus. «Ja kāds no politiķiem neizprot šīs niansētās lietas, lai mediji krauj viņiem pa galvu,» rekomendē V. Spolītis.
Iespējams, viens no kandidātiem šādam izskaidrojošam darbam ir Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets. Viņš pagājušajā nedēļā valsts televīzijā paziņoja, ka, «pārspīlējot valsts un pašvaldību iestāžu darba kritizēšanu, mēs atbalstām Krievijas propagandas darbību Latvijā». Tātad viņš jau konstatējis, ka kritizēšana tiek pārspīlēta. Vēl N. Mežviets paziņoja, ka kritika grauj valsts drošību: «Krievijas informatīvās propagandas mērķis ir izplatīt informāciju, ka Latvija ir neizdevusies, vāja valsts, neizdevies sociālekonomisks eksperiments. Ja mēs apšaubām visu, ko dara valsts un pašvaldību institūcijas, mēs piedalāmies drošības graušanā.» Kā atreferē aģentūra LETA, N. Mežviets arī norādīja, ka demokrātija un vārda brīvība, lai arī milzu vērtības, tomēr ir vājais posms cīņā pret propagandu.
Šāda nostāja ir pretrunā tradicionālajai izpratnei par neatkarīgu masu mediju darbību. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis skaidro, ka mediju uzdevums ir parādīt to, kas nav kārtībā, un valdības uzdevums ir risināt šīs problēmas. Par Putina dzirnavām Līcis nevēlas teoretizēt, taču fakts, ka mūsu valsts attieksme pret medijiem un mediju cilvēkiem kļūst arvien sliktāka, gan viņu uztrauc: «Tas nav normāli, ka žurnālisti, kuri kaut ko atklāj vai pamatoti kritizē, tiek saukti uz pārrunām drošības iestādēs.»
NATO informatīvais karš ar Krieviju pieņemas spēkā, un tas liek domāt, ka sargsuņa darba apstākļi kļūs arvien sarežģītāki.
