Valdošās koalīcijas politiķi pagaidām nesteidz paust atbalstu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasībai garantēt, ka nodokļu reformas laikā pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā, kā arī pārskaitīt visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumus 100% apmērā. Vienlaikus politiķi uzsver, ka reformu nevar veikt uz pašvaldību rēķina un sola kompensējošus mehānismus.
LPS prasības ir visnotaļ respektējamas un pamatotas, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vai tās būs izpildāmas "viens pret vienu", būs atkarīgs no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajiem aprēķiniem un sarunām starp pašvaldību un valdības pārstāvjiem, norādīja ZZS līderis. Veicot nodokļu sistēmas reformu, ir jānosaka ļoti precīzi pašvaldību ienākumus kompensējošie mehānismi, lai nesamazinātos to līdz šim saņemtais līdzekļu apjoms, uzsvēra politiķis. Reformas nevar veikt uz pašvaldību rēķina, tāpēc no FM puses tiek gaidīti attiecīgi aprēķini.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda, ka politiskais spēks vērtē FM pieteikto nodokļu reformu piesardzīgi optimistiski. Vienlaikus viņa norādīja, ka pagaidām nav bijis detalizētu aprēķinu, līdz ar to par to būtu jādzird FM atbilde.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka pašvaldības pašlaik ir ļoti dāsni finansētas no nodokļiem un nebūt nav uzskatāmas par apdalītu kategoriju. Vienlaikus, ņemot vērā pašreizējo "politisko realitāti", bez jaudīgiem kompensējošiem mehānismiem pašvaldībām nav cerību panākt nodokļu reformu, atzina politiķis. Nacionālā apvienība gan plāno koncentrēties uz to, lai reforma būtu vairāk labvēlīga ģimenēm ar bērniem, kam ir lielāks nabadzības risks.
Kā ziņots, LPS plānotās nodokļu reformas laikā prasa likumā garantēt, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā.
Tāpat LPS ierosina pašvaldībām pārskaitīt visu IIN 100% apmērā, bet iztrūkstošos līdzekļus pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu proporciju saglabāšanai nodokļu ieņēmumos valsts konsolidētajā kopbudžetā varot nodrošināt, ieviešot ikgadēju atskaitījuma likmi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kura izmantojama kompensācijas nodrošināšanai.
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldības ir svarīgs valdības sadarbības partneris, tāpēc nodokļu politikas stratēģijas virzības gaitā notiks sadarbībā ar LPS, lai rastu pusēm - valdībām un visām pašvaldībām - pieņemamu risinājumu.
FM sniegtā informācija liecina, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu ieņēmumos pēdējos gados turas virs 19%, piemēram, pērn tas bija 19,8%, bet 2015.gadā - 19,5%. Šogad un nākamgad pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu ieņēmumos plānots 19,6% apmērā, bet 2019.gadā - 19,7%. Arī kopējā finansējuma ziņā plānots pašvaldību nodokļu ieņēmumu kāpums, piemēram, šogad pašvaldību nodokļu ieņēmumi plānoti 1,548 miljardi eiro, bet nākamgad - 1,64 miljardi eiro.
FM dati liecina, ka Latvijā pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu ieņēmumos ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, proti, 2015.gadā vidējais Eiropas Savienības rādītājs bija 10,4%, bet Latvijā - vairāk nekā 19%. Augstāki pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā 2015.gadā bija vien vairākās Skandināvijas valstīs, taču tajās pašvaldību budžetos ietverti arī veselības pakalpojumi.