Lai gan pēc šā gada paliem, iespējams, daudzi apsvērs iespēju nodrošināties pret iespējamiem zaudējumiem, applūstošās teritorijās dzīvojošajiem nav lielu cerību uz apdrošināšanu – daļa apdrošināšanas sabiedrību šajās teritorijās vispār neapdrošina pret plūdiem, citas piemēro specifiskus noteikumus.
Zaudējumi vēl nav apzināti
Šogad kopumā ERGO saistībā ar īpašuma applūšanas gadījumiem ir saņēmis jau 35 klientu pieteikumus. ERGO Latvija Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks Neatkarīgajai stāstīja, ka šogad pieteikto atlīdzību skaits ir daudzkārt lielāks nekā citus gadus. Šogad applūdušas ne vien ikgadēji applūstošās jeb par paredzamām riska zonām dēvētās teritorijas, kas atrodas ūdenstilpņu tuvumā, bet arī vietas, kas nebija applūdušas vairāk nekā 20 gadu.
Visvairāk apdrošināšanas pieteikumu līdz šim saņemti no Jelgavas rajona, Ogres, Cēsu rajoniem, kā arī no Ādažiem, Mārupes.
"Tā kā plūdu radītos zaudējumus ERGO var iesniegt trīs dienu laikā un plūdi nav beigušies, tad šī statistika vēl var mainīties un precīzs gadījumu skaits un zaudējumu apjoms vēl nav zināms. Katru pieteikto īpašuma applūšanas gadījumu ERGO izskata individuāli, ekspertiem dodoties uz notikuma vietu un novērtējot zaudējuma apmērus. Šobrīd Latvijā vēl ir vairākas vietas, kur īpašumiem pēc zaudējumu pieteikšanas nav iespējams piekļūt, lai novērtētu plūdu radīto kaitējumu," sacīja J. Sprindžuks.
Plūdu gadījumos visbiežāk tiek bojāti pagrabi, saimniecības ēkas un pirmā stāva telpas. Pēc J. Sprindžuka vērtējuma, zaudējumi vienai privātmājai var sasniegt pat 20 000 latu atkarībā no telpu vai ēkas apdares līmeņa.
Šogad zaudējumi radīti arī dažādiem publiskiem objektiem, piemēram, izskaloti ceļi, applūdušas dažādas publiskas ēkas, aizskaloti tiltiņi.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības Balva Apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas departamentā oficiāli ir iesniegti 13 zaudējumu pieteikumi par plūdu rezultātā radītiem zaudējumiem īpašuma apdrošināšanā. "Prognozējam, ka būs vairāk, jo ir pieteikti telefoniski un ir nosūtītas iesnieguma formas, kuras tiks aizpildītas un iesniegtas Apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas departamentā. Zaudējumu summu pagaidām grūti noteikt, jo daudzviet vēl nav iespējams piekļūt, lai veiktu detalizētu objektu apskati un zaudējumu novērtēšanu," Neatkarīgajai stāstīja Balvas sekretāre Inese Matjuka.
Savukārt apdrošināšanas akciju sabiedrība Balta saņēmusi vairāk nekā 150 atlīdzību pieteikumu, kuru kopējā summa, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu sasniegt ap 150 000 latu, Neatkarīgajai stāstīja apdrošināšanas akciju sabiedrības Balta Ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA pirms nedēļas bija saņēmusi vienu apdrošināšanas pieteikumu saistībā ar plūdu radītiem zaudējumiem, taču vairāki klienti ir interesējušies pa tālruni par iespēju pieteikt zaudējumus.
Palu zonā citi noteikumi
Lai gan pēc šā gada plūdiem, iespējams, daudzi apsvērs iespēju apdrošināt savus īpašumus, regulāri applūstošās teritorijās nav lielu cerību uz apdrošināšanas atlīdzībām.
"Apdrošināšanas būtība ir kompensēt pēkšņus vai neparedzamus īpašumam radītus zaudējumus. Tā kā ERGO saviem klientiem piedāvā dažādus īpašuma apdrošināšanas veidus, tad nereti arī to noteikumi ir atšķirīgi un paredz dažādus riskus un segumus atkarībā no izvēlētās polises. Tomēr vairākumā gadījumu vietas, kur plūdi notiek biežāk nekā reizi 20 gados, ERGO noteikumos ir izņēmums. Lai izvērtētu, vai klienta īpašums ir riska zonā, katru gadījumu vērtējam individuāli, un, ja apdrošinātāja standarta piedāvājumā šāds risks nav paredzēts, tad, iespējams, atsevišķos gadījumos tas var tikt atrunāts pēc vienošanās. Applūstot īpašumam, ir būtiski izvērtēt katru gadījumu individuāli un nošķirt situāciju, vai konkrētais negadījums vērtējams kā plūdi, kas ir tekošu vai stāvošu ūdeņu iziešana no krastiem, vai arī pali, kas ir strauja atkušņa radīti plūdi. Pali ir izņēmums visos ERGO īpašuma apdrošināšanas noteikumos," skaidroja J. Sprindžuks.
K. Martinsone stāstīja, ka plūdu risks ir iekļauts Baltas standarta segumā un atlīdzības pieteikums tiek atmaksāts fiziskām personām, ja attiecīgā teritorijā plūdiem nav sezonāls raksturs – proti, plūdi nav bijuši pēdējo piecu gadu laikā. Sējumus Balta neapdrošina.
Savukārt BTA plūdu risks nav iekļauts standarta īpašuma apdrošināšanas līgumā. To iespējams saņemt kā papildu riska apdrošināšanu, Neatkarīgajai stāstīja BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece. Tiesa, ja vien īpašums neatrodas plūdu riska zonā. Gan valsts iestādēm, gan apdrošinātājiem ir pieejamas tā sauktās plūdu kartes, respektīvi, kartē iezīmētas teritorijas, kuras applūst visbiežāk. "Un, saņemot lūgumu apdrošināt īpašumu pret plūdiem šādā teritorijā, apdrošinātāji izvērtē iespējamos riskus un, iespējams, apdrošināšana tiek atteikta," atzina I. Priedniece.
Balvā ir iespējams apdrošināt īpašumu (ēkas un sējumus) pret plūdiem arī teritorijās, kuras applūst gandrīz ik pavasari. "Šajos gadījumos kompensācija tiek aprēķināta tāpat, kā visos parējos, mēs nepiemērojam nekādus specifiskus nosacījumus, bet pievēršam īpašu uzmanību riska novērtēšanai, apdrošinot šādus objektus," sacīja I. Matjuka.
Plūdi rimsies
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi lielu ūdens līmeņa celšanos Daugavā, Gaujā un citās upēs šajā pavasarī vairs neprognozē, taču dažviet ūdens līmenis vēl par pāris centimetriem varētu celties. Hidrologi vēstīja, ka, visticamāk, ūdens līmenis upēs vairs nepaaugstināsies, tomēr applūdušās teritorijas kādu laiku tādas arī paliks, līdz brīdim, kad upes atgriezīsies savās gultnēs.