Eksperti: Latvijas kultūra neprot sevi pārdot

 

Latvijas kultūra ir viena no perspektīvākajām un kvalitatīvākajām precēm, tomēr kultūras nozare neprot pārdot savus produktus, tāpēc nepieciešams pierādīt tās ekonomisko atdevi.

To šodien izstādes "Fiesta Expo" ietvaros rīkotajā diskusijā par pasākumu rīkošanas ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību secināja kultūras darbinieki.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore Sarmīte Jēgere minēja Anglijas piemēru, kur kultūras nozare ir strauji augoša, jo šī valsts apzinās, ka tās vērtība nav jāpēta tikai pašu kultūras pasākumu vai produktu ietvaros, bet gan jāskata arī to atdeve.

"Pētījumi liecina, jo cilvēki uz kultūras pasākumiem iegādājas lētākās biļetes, jo vairāk naudas viņi tērē paralēli, piemēram, pirms un pēc pasākuma apmeklē kafejnīcu," norāda Jēgere.

Tāpat Jēgere uzsvēra, ka, piemēram, Krievijā kultūras pasākumos kafejnīcas ir ik pēc četriem soļiem, lai apmeklētājam nebūtu jāstāv garās rindās pēc dzērieniem un ēdieniem, turpretī Latvijā cilvēkiem pasākumu starpbrīžos nākas stāvēt garās rindās, dažkārt pat nedabūjot cerēto, tādējādi nauda aiziet secen arī tirgotājiem.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes lektore Ilze Saulīte-Jansone norādīja, ka pasākumu organizatoriem un uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kāda ir konkrēta kultūras pasākuma ekonomiskā atdeve, tāpēc kā vienu no risinājumiem piedāvāja augstskolu studentu iesaistīšanu pasākumu ekonomiskās atdeves pētīšanas darbā.

Saulīte-Jansone uzsvēra, ka pēc katra pasākuma iespējams veikt socioloģisku pētījumu ar anketēšanas, interviju u.c. metožu palīdzību, lai noskaidrotu, cik daudz konkrētais pasākums devis tautsaimniecībai.

Šādu pētījumu bija veikusi Latvijas Kultūras koledžas Kultūras vadības nodaļas vadītāja Ieva Zemīte, sadarbojoties ar LKA. Pētīts tika Dzintaru koncertzāles darbības 2007.gadā ekonomiskais devums Latvijas tautsaimniecībā.

"Pētījumā secinājām, ka 2007.gadā 75% no koncertzāles apmeklētājiem par pasākumu iztērēja vairāk nekā 30 latus, kas kopā koncertzālei ļāva iekasēt 8,5 miljonus latu, kas attiecīgi ir piecas reizes vairāk nekā koncertzāles veiktās investīcijas konkrētajā gadā, proti, 1,6 miljoni latu. Turklāt šajā sezonā bija vairāk nekā 90 pasākumi," stāsta Zemīte.

Savukārt viena no "Cēsu mākslas festivāla" organizatorēm Indra Lūkina norādīja, ka kultūras ekonomikas ciešo saistību apliecina fakts, ka Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars 2008.gadā ieguva Spīdolas balvu ekonomikā.

"Kad Žagars pārņēma vadību operā, šī kultūras iestāde bija uz sabrukšanas robežas, tomēr vadība spēja pierādīt valdībai, ka finansējums ir neieciešams un opera to pāris gadu laikā atgriezīs. Līdzīgi bija arī ar "Cēsu mākslas festivālu", kad pilsētas mērs saprata, ka arī mazpilsētai ir vērts ieguldīt līdzekļus savā kultūras pasākumā, jo ar laiku tas atmaksāsies," sacīja Lūkina.