Legionellu sērga. Karstajam ūdenim grib noteikt minimālo temperatūru

Valdība plāno dzīvojamās mājas pārvaldītājam uzlikt par pienākumu nodrošināt katrā dzīvoklī tādu karstā ūdens temperatūru, kurā legionellu baktērijām ir maz izredžu savairoties cilvēka dzīvībai bīstamā koncentrācijā. Tiek vēstīts, ka tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs interesanti uzzināt, kā varēs nodrošināt 55 grādu temperatūru karstajam ūdenim katrā dzīvoklī, jo ir ēkas, kurās nav ūdens cirkulācijas sistēmas, ir nami, kuros ir tā dēvētās aklās cilpas jeb sazaroti ūdensvadi, ir desmitiem gadu nemainītas caurules un dažādi citi būvniecības brīnumi, kuru dēļ tagad var nākties pārbūvēt ūdensapgādes sistēmu daudzstāvu ēkās. Latvijas galvaspilsētā pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimnieko apmēram 4300 ēku, kurās būs jāizvērtē ūdens cauruļu tehniskais stāvoklis.

Grozījumos paredzēts noteikt, ka karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī, jābūt ne zemākai par 55 grādiem, bet aukstā ūdens temperatūrai - zem 20 grādiem. Paredzēts, ka karsto ūdeni vajadzēs uzturēt pastāvīgi cirkulējošu, kā arī noteikt karstā un aukstā ūdens cauruļu un tvertņu izolāciju. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam būtu regulāri jāapseko un jānovērtē ēkas iekšējie ūdensvadi un siltummezgls un jānovērš riska faktori saslimšanai ar leģionāru slimību.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, ja dzīvoklī ilgstoši netiek izmantoti krāni vai duša. Ar legionelozi var saslimt nevis dzerot ūdeni vai peldoties tajā, bet ieelpojot sīkus ūdens pilienus, kas satur bīstamās baktērijas.