Saeima šodien lems par Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.
Likumprojekts paredz nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Kopumā likumprojektā ir ietverts skaidrs definējums, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana; prasības sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus; kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, piemēram, anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.
Valsts kancelejā iepriekš skaidroja, ka trauksmes celšana var būt par pārkāpumiem dažādās jomās. Likumā izdalītas vairākas jomas, kas ir raksturīgākās trauksmes celšanai, piemēram, korupcija, krāpšana vai līdzekļu izšķērdēšana, taču trauksmi var celt arī par jomu, kas likumā nav īpaši nosaukta. Viena no būtiskākajām trauksmes celšanas pazīmēm ir rīkošanās sabiedrības interesēs, proti, trauksmes celšana ir par riskiem, kas apdraud sabiedrību vai kādu tās daļu, nevis personīgi trauksmes cēlēju. Trauksmes cēlējs ziņo par kādu sabiedrības daļu skarošu problēmu, apdraudējumu vai risku, lai šīs ziņas tiktu pārbaudītas un, ja nepieciešams, pārkāpums tiktu novērsts vai izmeklēts un vainīgais - sodīts.
Lai veicinātu trauksmes celšanu un atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai attiecīgais ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, ir paredzēta iespēja vērsties kompetentā nevalstiskā organizācijā. Kompetentās nevalstiskās organizācijas ir Latvijā reģistrētas biedrības, piemēram, "Delna". Nevalstiskā organizācija izvērtē iesaisti trauksmes celšanas mehānismā, lai gan likums neuzliek par pienākumu to darīt.
Savukārt par trauksmes cēlēja kontaktpunktu atzīta Valsts kanceleja. Kontaktpunkta izveides mērķis ir veicināt efektīvu trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanu. Trauksmes cēlēja kontaktpunktā var noskaidrot, kurā kompetentajā iestādē var vērsties trauksmes cēlējs. Trauksmes cēlēja kontaktpunkts nodrošina metodisko un informatīvo atbalstu trauksmes celšanas jomā, tajā skaitā ikgadēju pārskatu par trauksmes celšanu. Kontaktpunkts izveidos un uzturēs trauksmes cēlēju tīmekļvietni.
Likumprojektā arī ietvertas prasības trauksmes cēlēja anonimitātes nodrošināšanai un noteikt aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam.
Valsts kancelejā atzīst ,ka patlaban nav iespējams veikt precīzu kopējo administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu, jo nevar paredzēt, cik trauksmes cēlēju ziņojumu tiks saņemts un cik gadījumos trauksmes cēlējam tiks radītas nelabvēlīgas sekas un būs nepieciešams to aizsargāt. Tomēr administratīvās izmaksas aplēstas 4968 eiro apmērā.
Savukārt Valsts kancelejas funkciju nodrošināšanai papildus nepieciešamais finansējums 2018.gadā ir 90 907eiro, bet 2019.gadā un turpmāk ik gadu - 48 975 eiro.
Likumprojektā noteikts, ka atbilstoši jaunajai kārtībai kompetentās iestādes būs augstākās iestādes, kas īsteno padotību pār valsts pārvaldes iestādi, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, vai arī iestādes, kuras ir vadošās nozarē vai uzrauga nozares darbību, vai saskaņā ar likumā noteikto atbild par tāda jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, vai atbildības piemērošanu gadījumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs. Ja trauksmes cēlējam ir pamats uzskatīt, ka izdarīts administratīvs pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, viņš ziņo kompetentai tiesībaizsardzības iestādei vai prokuratūrai.
Valsts kancelejā minējusi vairākus piemērus, kas ir kompetentās iestādes trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai šā likuma izpratnē. Piemēram, Valsts kanceleja ir pakļauta Ministru prezidentam, Pārtikas un veterinārais dienests ir padots Zemkopības ministrijai, Nacionālais veselības dienests ir padots Veselības ministrijai, par drošību būvniecības jomā atbild Būvniecības valsts kontroles birojs, par uzraudzību veselības nozarē - Veselības inspekcija, par darba drošību - Valsts darba inspekcija.
Par efektīvu nodokļu iekasēšanu atbild Valsts ieņēmumu dienests, bet par valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu - Valsts kontrole. Korupciju novērš un apkaro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Banku darbību uzrauga Finanšu tirgus un kapitāla komisija un Latvijas Banka. Publiskās personas kapitālsabiedrībās uzraudzību veic Ministru kabinets, kas to deleģējis nozares ministrijai.