Saeima šodien lems, vai nodot izskatīšanai parlamenta komisijās likumprojektu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa savienojuma izveidi.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka pašlaik Baltijas valstu sadarbību dzelzceļa transporta jomā regulē 2013.gada 2.maija nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā, kas tostarp paredz, ka kompetentās institūcijas un citas valsts pārvaldes institūcijas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un licencēti pārvadātāji sadarbojas ''Rail Baltica'' projekta ieviešanā un attīstībā.
Vienlaikus ''Rail Baltica'' projekta realizēšanai pēdējos gados noslēgtas sadarbības deklarācijas Baltijas valstu līmenī, kā arī ar Poliju, Somiju un Eiropas Savienību. Pēdējā noslēgta 2016.gada 21.jūnijā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja deklarāciju, apliecinot ''Rail Baltica'' nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt realizēt projektu.
''Lai gan Baltijas valstis apstiprinājušas savu interesi kopīgi realizēt ''Rail Baltica'' projektu, 2014.gadā nodibinājušas kopuzņēmumu AS ''RB Rail'', pieteikušās un saņēmušas Eiropas Savienības finansējumu, starpvaldību līgums, kas nostiprinātu valstu apņemšanos realizēt projektu līdz šim noslēgts nav,'' pauž SM.
Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi attīstīt ''Rail Baltica'' publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. ''Rail Baltica'' ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras-Baltijas jūras transporta koridoru.
Tāpat līgums nostiprina līdz šim lietoto ''Rail Baltica'' dzelzceļa definīciju, ''RB Rail'' statusu kā projekta koordinatoram un ''Rail Baltica'' maršrutu Baltijas valstīs. Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai sāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā. Līgums arī norāda uz Eiropas Savienības finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.
Līgumā arī ir skaidri definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā.
Vienlaikus līgums uzsver Eiropas finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un apliecina, ka valstis turpinās pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Lai pēc iespējas efektīvāk realizētu projektu un samazinātu birokrātiju, līgums paredz iespēju visām pusēm no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansēt projekta aktivitātes, ko saskaņā ar noslēgtajiem finansēšanas līgumiem īsteno projekta koordinators.
Atbildīgās institūcijas par līguma izpildes jautājumiem ir Baltijas valstu atbildīgās nozares ministrijas. Domstarpības un strīdus, ja tādi rastos, plānots risināt sarunu un konsultāciju ceļā. Gadījumos ja dalībvalstu nacionālie normatīvo aktu nosacījumi ir pretrunīgi, tad puses piemēro Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos nosacījumus attiecībā uz projekta ieviešanu.