Maxima: Nepiekrītam VDI uzskatam, ka ēkas sabrukšana bija darba vides risks
SIA Maxima Latvija plāno pārsūdzēt kasācijas instancē Valsts darba inspekcijas (VDI) atzinumu, kas, pēc uzņēmuma uzskata, nav pamatots, jo būtībā Maxima Latvija tiek pārmests tas, ka tā nespēja prognozēt ēkas sabrukšanu Zolitūdē, Priedaines ielā 20. Zem sagruvušās ēkas drupām bojā aizgāja 54 cilvēki.
Neatkarīgā informēja, ka VDI komisija, izmeklējot Zolitūdes traģēdijas sekas 2013. gada 21. novembrī cietušajiem lielveikala Maxima darbiniekiem, konstatēja vairākus trūkumus darba aizsardzībā, kā arī norādīja, ka netika izvērtēti darba vides riski uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu dēļ. Maxima Latvija savus pretargumentus pamato arī ar to, ka šobrīd nav zināms, vai ēkas sagrūšanu izraisīja uz tās jumta notikušie būvdarbi. Šo jautājumu noskaidros kriminālprocesa ietvaros. Līdz ar to nav pamata saistīt ēkas sagrūšanu un tās rezultātā iestājušos nelaimes gadījumu ar iespējamo risku, kas saistīti ar darbinieku drošību, neizvērtēšanu.
Līdz šim Maxima Latvija apstrīdēja komisijas secinājumus līdz pat Administratīvajai apgabaltiesai, uzskatot, ka nelaimes gadījums, kad, sagrūstot lielveikala ēkai, gāja bojā un tika ievainoti cilvēki, nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Darba devējs, proti, Maxima Latvija, nav varējis kontrolēt ēkas konstrukciju drošību un veikala (ne)sagrūšanu.
Pēc iepazīšanās ar uzņēmumam nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Maxima Latvija, norādot, ka ikdienas sadarbība ar VDI ir ļoti konstruktīva, taču šajā gadījumā uzņēmums joprojām uzskata, ka VDI atzinums nav pamatots. «Maxima Latvija nevairīsies no atbildības, taču nevaram piekrist VDI akta slēdzienam, jo tas nav pamatots ar pierādījumiem un nav balstīts uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Būvniecība bija pilnīgi likumīga, saņēmusi visas nepieciešamās valsts un pašvaldības atļaujas, tādēļ nebija ne mazākā iemesla neuzticēties atbildīgajām institūcijām,» norāda Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris. «VDI uzskatīja, ka ēkas sabrukšana bija darba vides risks, kam nepiekrītam, jo par darba vides faktoru var atzīt tikai tādus nelaimes gadījuma cēloņus, kas ir pakļauti darba devēja tiešai vai netiešai kontrolei un ietekmei. Turklāt nevienā normatīvā aktā kā iespējamais darba vides risks nav norādīts ēkas sagrūšana.».