Latviešu ratiņnieki piedalīsies Neatkarīgas dzīves kampaņā Strasbūrā

Četri simti cilvēku ratiņkrēslos un ar saviem suņiem pavadoņiem no vairāk kā 21 valsts nākamo otrdien izies Strasbūras ielās, lai sasniegtu Eiropas Parlamentu. Akcijā piedalīsies arī 13 Latvijas pārstāvji, nra.lv uzzināja invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons.

Galvenais mērķis šim braucienam ir iesniegt Eiropas Parlamenta prezidentam Jeržijam Buzekam Eiropas Neatkarīgas dzīves organizāciju sadarbības tīkla ENIL (the European Network on Independent Living) prasības par Neatkarīgu dzīvi. Arī 13 latvieši piedalīsies šajā kampaņā. Uz Strasbūru viņi dosies ceļā jau 13. septembrī.

Neatkarīgas dzīves filosofijas un kustības pamatā ir cilvēku ar invaliditāti cīņa par iespēju būt savas dzīves noteicējiem, par vienādām iespējām un pašcieņas saglabāšanu. Neatkarīga dzīve nozīmē, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tādas pašas izvēles iespējas un kontrole par savu ikdienas dzīvi kā visiem pārējiem cilvēkiem - māsām, brāļiem, kaimiņiem un draugiem, kam nav invaliditātes. Izaugt ģimenēs, iet parastā skolā, izmantot sabiedrisko transportu, strādāt darbu, kas saskan ar iegūto izglītību un interesēm, veidot ģimenes – tās ir Neatkarīgas dzīves kustības prasības.

No 14. līdz 17. septembrim ENIL un Dublinas Neatkarīgās dzīves centrs Carmichael House Strasbūrā rīkos konferences un seminārus par cilvēku ar invaliditāti tiesībām cerībā, ka jaunie Eiropas Parlamenta locekļi viņus sadzirdēs.

Apeirona valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis saka, ka finanšu trūkums nevar būt iemesls, lai vēl pasliktinātu cilvēku ar invaliditāti situāciju kādā valstī. Ir jābūt kopējai cilvēku ar invaliditāti politikai un strikti noteiktai valsts atbildībai. Un ja valstis to nesaprot, tad ir jābūt kopējai ES direktīvai, kas par to ikdienā atgādina. Savukārt šīs kampaņas pamatlicējs Martins Nautons uzskata, ka aprūpes iespējas nav atrisinājums - cilvēkiem ar invaliditāti nevajadzētu būt ieslodzītiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais