Publicists Vilis Seleckis, kurš pirms sešiem gadiem vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lūdzot atzīt, ka tiesāšanās procesā ar Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli par ekspremjera goda aizskārumu ir pārkāptas viņa tiesības uz vārda brīvību un taisnīgu tiesu, no Latvijas valsts saņems 25 000 eiro (17 570 latu) kompensāciju.
To paredz ECT apstiprinātā vienpusējā deklarācija, ko Latvijas valsts iesniegusi šajā lietā, aģentūrai LETA apstiprināja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine un Selecka advokāts Agris Bitāns.
Lietas aizsākums meklējams pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad 1998.gadā klajā nāca Šķēli kritizējošs pētījums "Andris Šķēle - leģendas un patiesība", kura autors ir Seleckis. Šķēle iesniedza prasību tiesā pret Selecki par goda un cieņas aizskārumu, kā arī 10 000 latu kompensācijas piedziņu, jo viņu neapmierināja publicista izteikumi laikrakstā "NRA" un vēlāk tie paši izteikumi grāmatā "Andris Šķēle: leģendas un patiesība".
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2001.gada septembrī Šķēles prasību apmierināja un uzdeva Seleckim atvainoties bijušajam premjeram, kā arī samaksāt viņam 10 000 latu par goda un cieņas aizskaršanu. Publicists spriedumu pārsūdzēja, taču arī Rīgas apgabaltiesa pieņēma viņa interesēm nelabvēlīgu spriedumu, ko 2004.gada sākumā nemainīja arī Augstākās tiesas Senāts.
Pēc šī Senāta sprieduma Seleckis aģentūrai LETA atzina, ka tiesas piespriesto faktiski jau ir izpildījis un tiesas piespriesto kompensāciju Šķēlem samaksājis uzreiz pēc apelācijas instances tiesas sprieduma paziņošanas. "Pretēji pārliecībai" aizsūtīta atvainošanās vēstule ekspremjeram uz mājām.
Seleckis toreiz arī sacīja, ka Senāts pēc būtības nav vērtējis viņa iesniegto kasācijas sūdzību. Publicists novērojis, ka gadījumos, "kad Šķēle saka kaut ko par mani, tas ir viedoklis", bet, ja Seleckis kaut ko saka par ekspremjeru, tā esot atsaucama ziņa.
Selecka advokāts Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka jau 2004.gadā ECT iesniegta sūdzība. Latvijas valsts šajā lietā iesniegusi vienpusējo deklarāciju, šādi atzīstot pieļauto pārkāpuma faktu un piedāvājot samaksāt iepriekšminēto kompensāciju, kuras apjoms, pēc advokāta teiktā, ir lielākais, kāds bijis līdzīga rakstura lietās.
Bitāns sacīja, ka Seleckim gan bijusi vēlme, lai lietu ECT izskatītu tiesas sēdē, bet vai nu tiesas noslogotības dēļ vai citu apstākļu dēļ tiesa izlēmusi lietu skatīt rakstveidā. Šis 3.marta tiesas lēmums ir pamats, lai publicists vērstos pie valsts pārstāvjiem un lūgtu kompensāciju viņam izmaksāt, skaidroja advokāts.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvija šajā lietā iesniegusi vienpusējo deklarāciju un ECT to pieņēmusi. Tagad Latvijas valstij būs jāmaksā publicistam kompensācija.
Kā skaidroja Reine, vienpusējas deklarācijas tiek iesniegtas ECT tādās lietās, kurās valsts ir izdarījusi acīmredzamu pārkāpumu, pati sūdzība ir ļoti labi pamatota, un starp pusēm nav iespējams panākt mierizlīgumu.
Reine arī piebilda, ka šādās situācijās vienpusēja deklarācija tiek iesniegta, jo tiesāšanās Strasbūrā prasa daudz laika un lielus cilvēkresursus.
"Tā kā Seleckis un viņa advokāts nevēlējās slēgt ar mums mierizlīgumu, tad mēs iesniedzām vienpusējo deklarāciju. Viņi par katru cenu vēlējās to lietu iztiesāt publiskajā tiesas sēdē. Tā lietas nenotiek, mēs iesniedzām vienpusēju deklarāciju, kas tiesu apmierināja, un viņi svītroja sūdzību," sacīja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.
ECT lēmums šajā lietā nav pārsūdzams.